Jaunauces skola Pirmo skolas namu Jaunauces pagastā iesvēta 1865. gada 14. novembrī, tas uzcelts pēc Krievijas ķeizara rīkojuma ar Jaunauces barona Teodora fon Ropa līdzekļiem bijušā kroga vietā. 1880./1881. mācību gadā 2 gadīgo Jaunauces pagasta skolu apmeklē 16 zēni un 18 meitenes, skolotāja amatu pilda Miķelis Spīss. Vēlāk līdz 1929. gadam Jaunauces 4 klašu pamatskolas pārziņa pienākumus veic Miķelis Liepiņš, bet 1930. gadā skolu pārceļ uz izremontēto Jaunauces baronu pili, pārveidojot par 6 klašu pamatskolu. 1936. gadā tur mācās 148 bērni (pirmmācībā 24), pieņem ceturto štata skolotāju, 1934. gadā skolā nodibina Mazpulku. 1940. gadā, pēc padomju okupācijas, skola pārtop par 7 klašu nepilno vidusskolu. II pasaules kara gados pils ēkā iekārto Vācijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas hospitāli, to daļēji saposta bumbas sprādziens. No 1945. gada februāra līdz maijam skolu izvieto “Dieniņu” mājās, bet ar septembri tā atgriežas pilī, kur darbu atsāk 4 skolotāji. 1972. gadā pils ēkā ierīko ūdensvadu un kanalizāciju, tomēr jau 1980. gados neatbilstošo telpu dēļ tiek izstrādāts skolas jaunbūves projekts, ko plāno īstenot 1991. gadā. 1990. gados pils ēka nonāk aizvien sliktākā tehniskā stāvoklī, lai gan skolā tolaik mācās 80 bērnu, no kuriem 10 dzīvo skolas internātā. Pamatskola Jaunauces pilī pastāv līdz 2009. gadam. Jaunauces pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, pēdējos gados ar VKKF atbalstu veikta ovālās kupolzāles būvelementu restaurācija.