Minna Lindgrēna — "Bēgšana no "Vakarbirzēm""

Izdevniecība "Pētergailis" www.petergailis.lv/ ar "Finish Literature Exchange" atbalstu laidusi klajā Minnas Lindgrēnas grāmatu "Bēgšana no "Vakarbirzēm"" www.petergailis.lv/veikals/begsa... . No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola.

Minnas Lindgrēnas grāmata "Bēgšana no "Vakarbirzēm"" https://failiem.lv/u/hffca2fuu3 vēsta — patiesi grūti noticēt, ka veco ļaužu aprūpes centrā varētu notikt kas noziedzīgs. "Vakarbiržu" pansionāts pārvēršas par elli brīdī, kad to pārņem ārzemju būvstrādnieki, kas tekoši lamājas somu valodā. Troksnis ir apdullinošs, sienā parādās caurums, lietas pazūd, un iedzīvotājiem jāizmanto pārvietojamā tualete. Sīri, Irma un Anna Līsa, visas vecākas par 90 gadiem, nolemj pārcelties uz kopīgu dzīvokli eksotiskajā Hakaniemi apkārtnē. Visām trim ir savi ieradumi un dīvainības, un kopdzīve kļūst spriedzes pilna, turklāt dzīvoklī parādās gan vēstnieks, gan citi iemītnieki. Grāmatas "Bēgšana no "Vakarbirzēm"" varoņi vēlas izpētīt aizdomīgo santehnikas projektu.

"Irma vienmēr sāka čalot, kad nervozēja un nezināja, ko iesākt. Visi saprata, ka šis šausminošais, bumbas sprādzienu atgādinošais remonta sākums bija ikvienu no viņiem padarījis mazliet traku. Tieši šobrīd, Sīriprāt, bija jauki, ka Irma uzturēja nepiespiestu gaisotni ar savu čalošanu — tā nomierināja. Bet Annas Līsas mute saspiedās plānā līnijā, un viņa arvien ūšīgāk bungoja pa galda virsmu ar pirkstiem tā, ka dimanti mirdzēja vien. Sīri nebija agrāk pamanījusi, ka, kundzes kārtā tikusi, Anna Līsa sākusi lakot nagus. Tie bija tumšsarkani ar violetu toni, Sīriprāt, mazliet par spēcīgu vecļaužu pansionāta ikdienas atmosfērai. "Vai tu biji uz manikīru? Varbūt pati proti nolakot nagus tik kārtīgi?" viņa pavaicāja Annai Līsai. "Sīri, vai tad arī tev nav cita sakāmā šīs krīzes vidū?" Anna Līsa novaidējās balsī, kas drebēja aiz vilšanās. "Tā vairs nevar turpināties...""