NEPABEIGTAIS SCENĀRIJS.
RasmaIevietots: 3. apr 2012 17:23
Skaisti paceļojuši pa Normandiju un Bretaņu,pāris dienas pavadījām arī Parīzē.Lieki aprakstīt Parīzi,tā ir jāredz pašam! Nepilnās divās dienās paguvām iepazīt kaut daļu no šīs šarmantās pilsētas.Tostarp apmeklējām arī vietas,kas saistītas ar slaveno franču karavadoni Napoleonu.Atpakaļceļā vienu dienu veltījām Berlīnes iepazīšanai.Tā kā mūsu autobusam bija astoņas stundas jāstāv mierā,tad visu dienu staigājām kājām pa Berlīnes centru.Diena bija ļoti karsta,visi bija noguruši.Kad mūsu gids un grupas vadītajs ekskursijas beigās piešķīra divas stundas brīvsolī,neko daudz vairs negribējas staigāt.Nonākot pie Brandenburgas vārtiem,ieraudzījām,ka tur tiek gatavots kāds kultūras pasākums.Laukuma malā bija salikti galdi un soli,netālu tirgoja alu un citus atspirdzinošus dzērienus.Tūristi sēdēja pie galdiem ,laiski sūca aliņu,citi klīda pa laukumu pie vārtiem un gaidīja,kas šeit notiks.Cik nopratām,Berlīne gatavojās pasākumam,kas veltīts Francijas tēmai.Brandenburgas vārti bija aizklāti ar milzīgu audeklu,kurš bija apgleznots ar Parīzes skatiem.Vārtu labajā pusē bija novietota Napoleona statuja.Kamēr mani līdzbraucēji veldzējās pie alus kausiem,es nolēmu aizstaigāt līdz improvizētajai skatuvei un apskatīties tuvāk,kas tur notiek.Jau pusceļā līdz Brandenburgas vārtiem iedomājos,ka vajadzētu šeit pafilmēt.Domās uzmetu īsu scenārija nobeigumu manai Francijas ceļojuma videofilmai.Manas brilles gan bija palikušas somiņā pie alus dzērājiem,bet bija slinkums griezties atpakaļ.Jāpiezīmē,ka mana toreizējā videokamera bija nu dikti jau "sena" un neērta.Filmējamo ainu tā rādīja melnbaltu,kameras lodziņš bija jāliek pie pašas acs.Īpaši neērti bija filmēt staigājot.Ar ieslēgtu kameru,filmēdama pamazām virzījos tuvāk uzgleznotajam Eifeļa tornim.Un izdomāju,ka savu videofilmu nobeigšu ar Napoleona tuvplānu.Filmēdama pamazām tuvojos Napoleona statujai,kad pēkšņi,ak šausmas,franču karavadonis sakustējas!Dzīvs! Dusmīgi izkliegdams kaut kādas frāzes,vicinādams pa gaisu spieķi,viņš metās uz manu pusi.Vīrs droši vien bija noguris no ilgās mierā stāvēšanas tādā karstumā un no tūristu ziņkārības.Napoleona izturība bija beigusies un mana filmēšana ,acīmredzot,bija pēdējais piliens viņa pacietības kausā.Un tā tieši es kļuvu par upuri,uz kuru viņam izgāzt savu īgnumu!Bet ko es? Pārbīlī un apjukumā es ātrumā nespēju neko citu izdomāt,kā bēgt no viņa.Un tā,es ar neizslēgtu videokameru kaklā pa priekšu,franču karavadonis Napoleons,vicinādams spieķi un klaigādams, skriešus aiz manis,metāmies pāri laukumam.No malas tas viss laikam izskatījās varen interesanti un komiski,jo malā sēdošie tūristi mums uzgavilēja un saka applaudēt!
Ieteikt
10