Par saprašanos.
BrigitaIevietots: 2. apr 2012 20:45
Bieži vien gidi ir mācījuši, ka svešās zemēs vietējo valodu nezināšanu var labi kompensēt ar žestiem un mīmiku. Vairumā gadījumu tā arī notiek, bet vai vienmēr? ............................................................................................................................Ar mani tas atgadījās Dienvidindijā. Mūsu autobuss piestāja nelielā apdzīvotā vietā ceļa malā un grupai tika dota iespēja mazliet izlocīt kājas un, ja vēlas, pie ceļmalas pārdevējiem nopirkt kādu augli. Arī es nolēmu izmantot šo pauzīti brauciena laikā un nopirkt kādu kārumu. Pārdevējai apjautājos par cenām un izvēlējos pa puskilogramam vīnogu un apelsīnu. Sarēķinājusi, cik tam kopā vajadzētu maksāt, sameklēju maciņā precīzu naudas summu un pasniedzu to pārdevējai. Drošības dēļ pārjautāju vai viss kārtībā. Viņa krata galvu, ka nav gan. Ņemu naudu atpakaļ, pārskaitu monētas - it kā ir pareizi. Dodu naudu vēlreiz un saku, ka, manuprāt, summa ir pareiza. Pārdevēja jau pavisam nelaimīga krata galvu, ka nav. Nezinātu ko darīt, ja nebūtu pienācis mūsu grupas vietējais gids, kas palīdzēja noskaidrot problēmu. Ar aritmētiku viss bija kārtībā, vienkārši galvas pagrozīšana uz sāniem šeit, tāpat kā Bulgārijā, un varbūt vēl kaut kur, nozīmē piekrišanu, nevis noliegumu. Kā saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies!
Ieteikt
9