TŪRS HEIJERDĀLS , EL SILBO UN KANĀRIJU PRIEDE>
RasmaIevietots: 25. mar 2012 19:40
Saules gaismas pielietās un ziedos slīgstošās salas mēs ieraudzījām pagājušā gada martā.Mans stāsts nebūs par Kanāriju salu gan dzeltenajām gan melnajām pludmalēm,par gandrīz 4 km augsto Teides vulkānu,banānu plantācijām,kaktusu mežonīgajām audzēm kalnu nogāzēs un citiem jaukumiem un brīnumiem. Es gribu pastāstīt trīs epizodes ,trīs tikšanās,ja tā tās varētu nosaukt,kuras mani ļoti uzrunāja. NOTIKUMS.Tikšanās Tenerifē ar Tūru Heijerdālu. Gids,jauks Tenerifē dzīvojošs latviešu puisis,aizveda mūs uz nelielu pilsētiņu Guimaru,kurā savulaik dzīvojis viens no deviņiem Tenerifes virsaišiem. Netālu no Guimaras atrodas sešas akmens pakāpienu piramīdas,kurām ir zināma līdzība ar maiju celtajām piramīdām Meksikā,tikai šīs ir krietni zemākas.Tās arī ir orientētas pēc saules un ir cilvēku roku veidotas. Kad pirms gadiem spāņu presē sāka parādīties informācija par Guimaras piramīdām,šī ziņa ieinteresēja slaveno norvēģu antropologu un ceļotāju Tūru Heijerdālu. Viņš ieradās Tenerifē un nodzīvoja tur daudzus sava mūža pēdējos gadus. Heijerdāls veica arheoloģiskos izrakumus,pētīja piramīdu izcelšanos,atjaunoja tās.Izveidoja Guimaras nacionālo parku,iekārtoja muzeju ar plašu ekspozīciju. Ko tad atklāja Tūrs Heijerdāls? Viņš pierādīja,ka piramīdas ir cēluši Kanāriju salu pirmiedzīvotāji guanči ,tauta,kuru savulaik pamazām iznīdējuši spāņu kolonizatori. Bet kas bija guanči? Nav izskaidrojuma,no kurienes Atlantijas okeāna vidū uz salām uzradās šie cilvēki,kuriem pat nebija laivu un kuri baidījās no okeāna.Guanči esot bijuši liela auguma gaišmataini cilvēki ar zilām vai pelēkām acīm.Pastāv versija ,ka Kanāriju salas varētu būt okeānā nogrimušās Atlantīdas kalnu virsotnes.Pavisam nesen netālu no salām dzelmē ir atrastas it kā nogrimušas pilsētas paliekas.Un guanči varētu būt nedaudzo izdzīvojušo atlantu pēcteči.Cik tā ir leģenda,cik patiesība,nevienam pagaidām nav izdevies pierādīt.Bet to,ka Guimaras piramīdas ir guanču veidotas ,uzskatāmi pierāda eksponāti,ko varējām apskatīt muzejā.Turpat apskatījām arī plašu ekspozīciju par Tūra Heijerdāla ceļojumiem pāri okeāniem ar "Kon-Tiki","Ra" un "Tigris" un šo plostu maketus.Līdzīgi kā Oslo.Tajā brīdī muzejā un parkā bija ļoti maz cilvēku.Pastaigājoties klīdām starp piramīdām un es biju saviļņota un priecīga,ka,pateicoties Tūram Heijerdālam ,man bija iespēja kaut ar pašiem pirkstu galiņiem pieskarties vienam no šīs pasaules lielākajiem noslēpumiem,kuru,jācer,agri vai vēlu cilvēce atrisinās.Un tā gribās apzināties,ka šīs takas,pa kurām klaiņojām Guimaras nacionālajā parkā,pirms tūkstošiem gadu ir minuši varenie atlanti. ATKLĀJUMS. Kādu dienu,gaidot manu mazmeitu atgriežamies no izjādes ar zirgu gar okeāna krastu,aizstaigājām līdz tuvējai pilsētiņai.Skvērā uz soliņa okeāna krastā sēdēja kāds vietējais kanārietis,kuru bija ielenkuši ziņkārīgie tūristi. Vīrietis skaļi svilpoja.Kaut ko tādu es nebiju dzirdējusi! Skaņas neveidoja melodiju,tās vibrēja,vijās te skaļāk,te klusāk,drīzāk atgādinot cilvēku sarunu. Citu dienu devāmies uz tuvējo Gomēras salu.Starp citu,šajā salā bija piestājis Kolumbs savā Amerikas atklāšanas braucienā,lai paņemtu ūdeni,ar kuru iesvētīt jaunatklāto zemi. Šī aka ir saglabāta līdz mūsu dienām. Ieklīdām tūkstošgadīgu,ar garām sūnu bārdām apaugušu lauru koku mežā.Koku stumbri bija dīvaini izlocījušies,mežā valdīja spokaina,noslēpumaina migla.Šur tur auga milzu pienenes,kuru ziedu varēja aizsniegt,tikai paceļoties pirkstgalos.Šī fantastiskā meža klajumā uzgājām informācijas centru,kurā noskatījāmies filmu par Kanāriju salu pirmiedzīvotajiem guančiem.Par tiem pašiem,kuru celtās piramīdas pētīja Tūrs Heijerdāls. Izrādas,ka dīvainā svilpošana,kuru mēs dzirdējam pāris dienas atpakaļ,senatnē ir bijusi guanču sazināšanas veids.Spāņi to sauc par el Silbo. Skaņa bijusi dzirdama ļoti tālu.Svilpojot guanči pratuši nodot viens otram vajadzīgo informāciju.Bez tam ganiem rokās bija ļoti garas kārtis,uz kurām atbalstoties,viņi lēkāja kalnos no akmeņa uz akmeni,gluži kā lidodami. Lai saglabātu šo tikai salai raksturīgo svilpošanu el Silbo, Gomēras skolās tā ir iekļauta bērniem mācību stundās.Tā kanārieši glabā savu nacionālas kultūras mantojumu! Un visbeidzot PĀRSTEIGUMS. Braucot augšā uz Teides vulkāna nacionālo parku,izkāpām no mašīnas,lai pastaigātos Kanāriju priežu mežā.Es apbrīnoju šīs priedes!Pārsvarā tās aug kalnos,galotnes slēpjot mākoņos.Skujas Kanāriju priedēm ir ļoti garas,mīkstas,arī čiekuri ir citādi,nekā mūsu priedēm. Ar saknēm ieķērušas atdzisušajās vulkānu lavas paliekās,tās valgmi uzņem nevis no zemes ,kur tās ir ļoti maz,bet gan ar skujām no apkārt peldošajiem mākoņiem.Mēs redzējām meža joslu,kur savu spēku bija demonstrējusi viesuļvētra.Pie nolauzto priežu stumbru celmiem zaļoja kupli jauno dzinumu puduri.Līdzīgi,kā mūsu kārkliem.Tā Kanāriju priežu meži veic pašatjaunošanos. Lūk,kāda dzīvotgriba!
Ieteikt
9