KAD PLANĒTAS VEIDO OPOZĪCIJU...
RasmaIevietots: 19. mar 2012 16:40
Acīmredzot Dieva apdāvināmo personu sarakstā bija pienākusi mana kārta.Zinādams manu neremdināmo kāri uz ceļošanu,kādu rītu viņš mana tuva radinieka balsī telefonā paziņo,ka sūta mani ceļojumā ar "degošu" caļazīmi uz Dienvidangliju.Man divreiz nav jāsaka.Aste gredzenā (tā par mani mēdz sacīt mana otrā pusīte) un pēc dažām dienām jau sēžu Rīgas lidostā.Jau ,atrodoties lidmašīnā,no aizmugurē sēdošās kundzītes izdzirdam frāzi:" nu nav gan labs moments tādai tālai un ilgstošai ceļošanai,pašlaik planētas sāk veidot opozīciju".Mēs ar ceļabiedru saskatāmies un tikai visgudri nosmīkņājam.Bet izrādās,ka Dieviņš man to dāvanu tā gluži par skaistām acīm vis nepiešķīra. Sākās ar to,ka izkāpjot Londonā no lidmašīnas,man pēkšņi pie kājām kaut kas nošķind.Mana krūzīte,ko steigā biju iestūķējusi vakar pirktajā jaunajā mugursomiņā,ir druskās!Jaunā mugursoma nezin kādā veidā bija pāršķēlusies pušu!"Trauki plīst uz laimi!" nosaka mans ceļabiedrs. Trakākais sākas otrā dienā.Ejot kājām,skatāmies Londonu.Uz kāda milzīga ielu krustojuma netālu no ķīniešu kvartāla,nedaudz aizraujos ar fotogrāfēšanu.Pēc brītiņa skatos uz visām pusēm,visos virzienos milzīgas ļaužu masas,bet uz kuru pusi aizgājusi mūsu grupa,nav ne jausmas.Arī mans ceļabiedrs nebija pamanījis,ka es esmu pazudusi.Vadoties pēc nelietības principa,mans mobīlais atsakās darboties.Brīdi stāvu uz vietas un ceru,ka kāds mani meklēs,kas arī tika darīts,bet nebija mums lemts vienam otru atrast!Tā nu es , lauku gurķis Rīgas tirgū ,stāvu nebeidzamā ļaužu plūsmā,klusējošs telefons kabatā,angliski ne velna nesaprotu,pateikt varu tikai pāris vārdus.Asinis sakāpj galvā,mute kļūst sausa,kājiņas sāk drebēt!Domās raidu ne visai glaimojošus vārdus uz augšu planētam.Nedaudz nomierinājusies,atceros,ka gide ved visu grupu uz Latvijas vēstniecību Londonā,jo tieši tajā dienā Latvijā notiek referendums.Viesnīcas adrese man kabatā,galvenais tikt līdz vēstniecībai,tur man ieteiktu,kā nokļūt atpakaļ uz viesnīcu.Nokāpju metro tunelī,blenžu uz metro shēmām,bet nekas gaišāks nepaliek.Par laimi ieraugu policistu.Velku laukā savu pelēko izplūdušo Londonas kartīti,rādu viņam un prasu,kā man nokļūt Latvijas vēstniecībā.Ne viņš mani saprot,ne es viņu!Par laimi iešaujas prātā,ka netālu no vēstniecības ir Šerloka Holmsa statuja.Bakstu kartē un saku "Šerloks Holmss!Statuja!"Beiddzot policistam pielec,ko es gribu.Viņš izvelk no kabatas kārtīgu metro shēmu,ar flomasteri sazīmē manu turpmāko ceļu ar visām pārsēšanās stacijām un novēl man laimīgu ceļu.Pēc nepilnas stundas izkāpju virszemē tieši pretī man šobrīd tik mīļajam Holmsam ,ieraugu vēstniecību,pie kuras pulcējas tikko nobalsojušie ceļojuma biedri.Vajadzēja redzēt,kā atplaukst gides un mana radinieka sejas,mani ieraugot.Atvainojos un,lepni paceltu galvu eju vēstniecībā iekšā,lai izpildītu savu pilsoņa pienākumu. Nākošā vakarā viesnīcā tiekam ļoti vēlu.Steigā paķeram vestibilā iedalīto istabiņas atslēgu,neieklausoties,kurā numurā apmetusies gide.Ātrāk augšā numuriņa un gultiņā iekšā!Atslēdzam durvis....istabiņā tikai viena laulības gulta!Labi vēl,ka pamatīgi plata! Pēc nākamas dienas Dienvidanglijas jaukumu baudīšanas naktī guļam nu jau katrs savā gultiņā.Nakts vidū pamostos no kaut kādiem ūdens šļakstiem.Atveru acis un neticu tam,ko redzu!Mans ceļabiedrs,uzlocītām pidžamas piedurknēm,basām kājām stāv ūdens peļķē un ar dvieli pūlas uzslaucīt pamatīgi applūdušo grīdu.Izrādās,naktī kaut kur pie griestiem sācis tecēt ūdensvads,izmērcējis griestu reģipsi,tas nokritis,un mūsu numuriņš pamazām applūst.Pēc tam ilgi nevaru aizmigt.Galvā skan frāze "...planētas opozīcijā...". Vēl var pastāstīt,kā nākamā dienā vēlu vakarā, apm.50 km attālumā no mūsu naktsmītnes, salūzt autobuss.Gandrīz vai tukša lauka vidū.Bet,gods mūsu gidei,nepilnas stundas laikā viens pēc otra piebrauc taksometri un aizvizina mūs visus uz viesnīcu.Sakraujam bagažniekā čemodanus,sakāpjam pa pieciem vienā mašīnā,apkārt melna tumsa,klusēdami braucam.Un pēkšņi aizmugurē atskan jau pazīstamā balss:"ka tik šoferis mūs aizved uz viesnīcu!Aizvedīs sazin kur,ne gailis pakaļ nedziedās!Sagaidīt rītdienu,tad jau tā planētu opozīcija būs beigusies!" Nākoša rītā pie viesnīcas pieripo angļu autobuss un mēs aizvizināmies pāri Dienvidanglijai uz brīnišķo Kornvolas pussalu.Vēl pēc nakts sagaidām mūsu saremontēto autobusu un ceļojums turpinās.Opozīcija esot beigusies un nekādi starpgadījumi vairs negadās. Tagad,pēc vairākiem gadiem,atsaucot atmiņā vienu no jaukākajiem maniem ceļojumiem,kā karuselī garām pazib skaistie,Pilčeres apdziedātie Kornvolas krasti,karaļa Artūra takas,siera dzeltenie rituļi Čedaras kanjona alās,gar autobusa logiem garām slīdošie gluži vai Burkā kundzes iekoptie pagalmiņi māju priekšā,pilni ar ziedošām zilajām hortenzijām,paisumi un bēgumi jūrā pie Sentmaikla pils,fantastiskie Ēdenes dārzi un vēl un vēl un vēl...Un visam tam pāri no augšas mierīgi un mazliet zobgalīgi noraugās planētas,kuras tajās dienās bija izkārtojušās tikai viņām un varbūt vēl astronomiem saprotamā opzīcijā. P.S.Ne visi mani ceļojuma biedri var atskatīties uz šo ceļojumu ar smaidu un jaukām atmiņām,kaut arī ir pagājuši vairāki gadi.Ja kāds no viņiem izlasa šo manu diezgan nenopietno aprakstu,lūdzu man piedodiet!
Ieteikt
17