IMPRO CEĻOJUMI

Oficiālā lapa
Ieteikt
 433

Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Smalka pamācība - kā iejāt ziloni- Taizemē!

Draugiem lietotājs
Ievietots: 16. mar 2012 13:56

Līdz šim nekādas pieredzes ar ziloņiem man nav bijis. Tādēļ „jāšanu” ar šo lielo dzīvnieku biju iedomājusies par drošu pasākumu, kad priekšpusē sēž ziloņa vadītājs :) un vada šo procesu. Manos trakākajos sapņos nebija rādījies tas, kā tas notika īstenībā. Nu tad izstāstīšu visu pēc kārtas. Sākumā viss notiek kā plānots. Mēs, ar banāniem un cukurniedru maisiņiem apkrāvušies tūristi, izkāpjam no autobusa. Mūsu grupa tiek sadalīta pa 2 cilvēkiem un katrs dabū savu ziloni ar šoferi:) Uz ziloņu dalīšanu noskatos pa gabalu, jo manai jauniegūtajai paziņai ir sastreikojies vēders un viņa pavada laimīgus (vai nelaimīgus) mirkļus tualetē. Es tikmēr sargāju durvis, lai kāds taietis viņu nepārsteidz. Kad nu viņa beidzot ir galā, mēs aši dodamies pēc ziloņa. Apmīļojam mazo zilonēnu. Beidzot pienāk arī mūsu kārta. Maza auguma, vīriešu kārtas pārstāvis, palīdz man uzsvemties (savādāk to nevar nosaukt) uz milzīīīga ziloņa. Manai kolēģei, nez kapēc, tas sanāk smalkāk nekā man:) Un tad, aiziet, džungļos! Izrādās, ka mums tomēr nebūs pavadonis, jo viņam jāvada vairāki ziloņi, bet mūsējais esot gudrs un ceļu pats zinot. Man jau tā kā dīvaini ap dūšu sametas, bet nevar taču neko izrādīt. Mūsu zilonis izrādījās gudrāks nekā biju to iedomājusies. Nu pilnīgi smalks terorizētājs un izmantotājs! Viņš lēnā gaitā dodas pastaigā pa taku. Zari mums sitas sejā un mani māc šaubas par ziloņa GPS sitēmu. Pričendālis, uz kuru sēžam, izskatās dikti šaubīgs un mani māc aizdomas arī par to, vai līdz galam tas izturēs, bet par savām aizdomām neko nesaku, jo nevar taču baidīt jauniegūto paziņu. Izrādās, zilonītim pa dubļiem kājas arī tomēr bišku slīd, jo kā zinām, pakavus ziloņiem neliek! Pēkšņi redzam, ka takas malā diezgan stāva krauja (a man bail no augstuma). Zilonis pieiet pie malas un liek pāri kāju!!! Man jau piemetas histēriski smiekliņi, dzirdu, ka arī manai paziņai tie pielipuši. Nezinam ko darīt, lekt nost vai tomēr cerēt, ka zilonis nekāps lejā! Šis nekāpj, bet paceļ šnuķi un stāv. Rāda, ka kāps lejā. Žests nepārprotams! Mums diezgan ātri pielec, ka viņš gaida lai grūžam viņam mutē banānus. Nu šis pāris dabūjis, paiet nost no kraujas un turpina savu ceļu pa taku. Šādi viņš mūs terorizē vairākas reizes, līdz banāni ir beigušies. Turpinam to barot ar cukurniedrēm un ceram, ka drīz mūsu ceļojums beigsies.Laikam cukurniedres tam neliekas tik labas kā banāni un viņš neizrāda vairs interesi par mūsu terorizēšanu. Sākam jau atviegloti uzelpot, jo mūsu ceļu ir šķērsojusi mūsu grupa, kur mēs sekmīgi satiekamies ar mūsu ziloņa gidu, apsveicinamies, iepozējam fotogrāfijai un atkal šķiramies. Pēkšņi redzam, ka mūsu zilonis dodas pie milzīgas kraujas, kur lejā tek upe. Mēs izmēģinam visus zināmos zirgu apstādināšanas paņēmienus, bet šis nereaģē. Arī cukurniedres šis negrib, bet laikam grib peldēt. Pie pašas kraujas es vēl bezcerīgi uzsaucu pa labi: help, pa kreisi: help, bet ne čiku ne grabu, dodamies lejā upē. Krauja tik stāva, ka mēs gandrīz metam kūleni uz ziloņa muguras, bet gods kam gods pričendālis tomēr neizjūk un pēc mirkļa esam jau upē. Zilonis veldzējas, mēs arī! Tad šis izdomā, ka pa upi laikam ātrāk ātrāk sasniegs galapunktu un cik saprotu esam viņam apnikušas, jo labuma no mums vairs nekāda. Tā nu dodamies pa upi un redzam, jā, zilonis ceļu tomēr zinājis. Mūsu grupa jau sapulcējusies, gaida, kad mēs beigsim savu jautro izjādi. Mūsu zilonis cēli izkāpj no upes un mēs lēni, svarīgi, žvangojoties uz viņa muguras, gandrīz jau esam sasnieguši galamērķi. Nez kur tālumā kāds izšauj ar bisi. Protams, nevarēja to darīt 2 minūtes vēlāk! Mūsu zilonis sāk drebēt pie visām miesām (nekad nebiju domājusi ka viens lops tā var drebēt) un sāk kāpties atpakaļ. Tagad viņš izdomājis mukt džungļos un mēs galīgi to negribam izbaudīt. Bet mazie taju vīrieši (paldies viņiem) metas mūs atpestīt no ziloņa. Tas tiek noķerts un savaldīts. Un tā, pēc mirkļa mēs stāvam uz cietas zemes. Un nez kapēc, jūtos diezgan laimīga par to. Domāju, ka neviens vells vairs nepiespiedīs mani jāt ar ziloni. Bet šobrīd izskatās, ka varētu to darīt atkal. Varbūt jāpamēģina ar kamieli?
Ieteikt
 14