Čau, čau, te Lords!
Vēl nesen es mitinājos pie jums, Saldus dzīvnieku patversmē, biju iekārtojies vienā no voljēriem. Taču kādu dienu pie manis ciemos atbrauca kāds vīrietis un teica, ka man būšot jaunas mājas! Jau tad es biju ļoti priecīgs, jo zināju, ka man tiek dota jauna iespēja! Tagad es dzīvoju Vaiņodē, kopā ar pieciem mīlošiem cilvēkiem, mani šeit ļoti lutina! Man ir liela sēta, daudz lielāka par manu voljēru! Man ļoti patīk, ka caurām dienām es varu skriet, spēlēties ar savu bumbu un atrast sev ērtāko vietiņu, kur nosnausties. Vislabāk man patīk izrakt bedrīti un iegulties tajā, taču ja līst lietus es drīkstu gulēt zem nojumes vai nākt iekšā manu saimnieku miteklī. Arī naktis man vairs nevajag pavadīt būdā, tagad es guļu istabā uz ērtas sedziņas. Cik labi ir siltumā!
Esmu jau iemācījies dažas pavēles- protu sēdēt, ja man parāda gardumiņu, un vienmēr dodos pie saimnieka, kad tas mani sauc. Vēl man bija jāiemācās kāpt augšā pa trepēm. Sākumā es mazliet baidījos, bet nu jau es to protu lieliski! Visvairāk man patīk doties pastaigās, man teica, ka es ļoti labi protu iet pie pavadiņas.
Es ļoti ceru, ka mani draugi no patversmes atradīs tik pat mīlošus saimniekus, kā es!