Hasinta

Viss sākās kā joks.
Un laikam tāpat arī turpinās.
Dziesma mani iztrieca no siltas aliņas, tieši uz ielas, un teica- Dziedi mani!
Kas cits atlika? Gāju un dziedāju. Garām gājējiem pilnas ausis piedziedāju.
Daži mani sadzirdēja. Padzirdīja ar savām ausīm.
Daži tāpat aizgāja garām.

Un tad sāku ceļot es. Iet, garāmiet, pieiet klāt, ienākt iekšā. Dažreiz pat uzkavēties. Tīt kamoliņā siltsajūtas. Tikai no tālienes tās dažreiz spēj pārvērsties dziesmu deķos.

Un tā nu ceļš pulē manas pēdas. Rokās ar Dziesmu sadevusies. Es eju. Nesteidzoties dodos Mājās.