Piedod!
Vārdi Knuts Skujenieks
Mūzika Gundars Riekstiņš
Izpilda Gundars Riekstiņš un Aiga Jankevica
Piedod man, par roku ūdenssaltu,
Kas vairs pilnā kvēlē nesakaist.
Piedod man, ka kreklu, putu baltu,
Pašai tev no šauriem pleciem laist.
Atmiņas zem kājām sadrūp suķēs,
Man pie tevis solis nav vairs raits.
Piedod man, ka nav nevienas puķes,
Piedod, ka tik izbadināts smaids
Piedod man, ka gaismu neizslēdzu
Un ka tā ar miljons šķēpiem dur,
Piedod, ka es tevi visu redzu,
Ka tu aizbēgt nevari nekur.
Piedod man par lūpām mazrunīgām,
Kurās katrs vārds kā apsaldēts.
Zin tik nakts ar savām melnām stīgām,
Ka bez tevis krūtīs tukšums brēc,
Sažņaudz kaklu īsās dzīves baisums,
Tajā cilvēks nav ne graša vērts.
Piedod man, ka tavu glāstu paisums
Atplūst, pat līdz pusei neizdzerts.
Piedod man par saindēto tīksmi,
To, ka sāp tavs neskūpstītais plecs.
Piedod man, ka mēness spīd tik līksmi,
Piedod, ka es simtu gadu vecs...
Vārdi Knuts Skujenieks
Mūzika Gundars Riekstiņš
Izpilda Gundars Riekstiņš un Aiga Jankevica
Piedod man, par roku ūdenssaltu,
Kas vairs pilnā kvēlē nesakaist.
Piedod man, ka kreklu, putu baltu,
Pašai tev no šauriem pleciem laist.
Atmiņas zem kājām sadrūp suķēs,
Man pie tevis solis nav vairs raits.
Piedod man, ka nav nevienas puķes,
Piedod, ka tik izbadināts smaids
Piedod man, ka gaismu neizslēdzu
Un ka tā ar miljons šķēpiem dur,
Piedod, ka es tevi visu redzu,
Ka tu aizbēgt nevari nekur.
Piedod man par lūpām mazrunīgām,
Kurās katrs vārds kā apsaldēts.
Zin tik nakts ar savām melnām stīgām,
Ka bez tevis krūtīs tukšums brēc,
Sažņaudz kaklu īsās dzīves baisums,
Tajā cilvēks nav ne graša vērts.
Piedod man, ka tavu glāstu paisums
Atplūst, pat līdz pusei neizdzerts.
Piedod man par saindēto tīksmi,
To, ka sāp tavs neskūpstītais plecs.
Piedod man, ka mēness spīd tik līksmi,
Piedod, ka es simtu gadu vecs...
← iepriekšējā | 9. no 32 | nākamā → |