Lai lieliski atpūstos ģimenes, draugu vai kolēģu lokā nebūt nav jādodas kaut kur tālu prom aiz Latvijas robežas. Piedzīvojumiem bagāta atpūta Siguldā ir teju uz katra stūra. Palūkojies ārā pa logu un nepalaid garām pēdējās rudens dienas, kad ar gumijniekiem kājās var izstaigāt kādu lapām piebirušu taku. Un vai tu zini, ko labāku par smiekliem, kas saplūst kopā ar meža skaņām?

Kā melnbaltā kino, brīvdienu vēlajos rītos peronu piepilda pilsētas viesi. Soļu klaudzoņa un runas pārtrauc tik ierasto mieru un klusumu. Lepnās karietēs ormaņi par nelielu samaksu gatavi tūristus izvadāt pa pilsētas krāšņākajām skatu vietām. Arī naktsmāju saimnieki sarūpējuši pēļus un dūnu segas ikvienam, kurš vēlas aizbēgt no pilsētas drūzmas.

Gaujas ieleja, kā vecās mātes tamborēta galda sega, vienās takās izrotāta. Citu papildina koka kāpnes, citu koka saknes. Taču tās visas kā ceļvedis bez vārdiem vadā tūristus pa Gaujas ielejas skaistākajām vietām. Uz Velnalu, kurā reiz Velns, bēgdams no saules, slēpies, uz Krimuldu, uz Gūtmaņa alu, kas teikām un nostāstiem apvīta, uz Siguldas pilsdrupām...

Gaujas krastos pilis, kā rudens gājputni, uz debesīm tiecas. Kā izrauta lapa no vēstures grāmatas Siguldas pilsdrupas viesiem stāsta par Livonijas ordeņa mūra pili – nocietinājumu. Par skatu uz kaimiņu pili – Turaidu, par tirdzniecības ceļu Gauja, no kura šodien palikusi pāri vien sekla upe, viltīga kā lapsa, rotāta sārtiem smilšakmens atsegumiem.

Tuvojoties ziemai, kailos kokus segs balta sniega sega. Stāvās nogāzes pārvērtīsies slēpošanas trasēs. Ielas rotās krāsainas gaismas lampas un tējnīcu logos sveces degs. Pēdējās lapas jau nokritušas, pirmais sniegs jau nokusis un trases darbinieki kā rūķi gatavojas jaunajai slēpošanas sezonai.  

Uz tikšanos Siguldā!