FEENIXZ

Tai episkajā cīņā viens lauva bij, bet otrs - strēlnieks
Un Trojas Helēna, tās apburts bij viss viņas kalpu bars
un galma āksts, pēc saviem vārdiem tas no visiem "visu-visu-labaakais"

cik reizes bultas galā būts, cik reižu ierīts strēlnieks
ar indes smaidu pacietiigi kumpi trin daiļais sieviešķēniņš,
tas stundu zin, kad bedrē kritīs negatavais lauvu tēviņš

un ne cik ilgi - nakts vidū pilij vārti vaļā veras
zibensdārdi, suņu rejas, akmenscietas naida sejas
tik mirklis īss - no aukstas kupenas jau lauvas galva veras
Vējš vilka balsī kauc un putens griežas trakās dejās

Daudz ūdens aiztek, pieliks drūmai pilij ausi,
Redz retas ļaužu rindas, un tikai vienas paziistamas sejas
Šķiet tālu sieviešķēniņam no spožās valdīšanas

P.s.
Kas notiekot tas notiekot uz labu,
talāk klibo, rētas laiza,
galvu ceļ un mazliet smaida
reetaam klatais, dziives gudrāks
vecais negurushais
lauvu tēviņš

(Mazo bērniņ, nu pasaciņa galā, '
kurš saprata
tam vilks pelīte
saldā miedziņā ;) )