Jēzus vēsts, ko Viņš uzticēja māsai Faustīnei, ir ļoti vienkārša: “Stāsti pasaulei par manu bez­galīgo žēlsirdību! Lai Žēlsirdības svētki kļūst par atgriešanos un aizsardzību visām dvēselēm, īpaši grēciniekiem. Šajos svētkos es izliešu savas žēlsirdības okeānu pār tām dvēselēm, kas tuvosies manas žēlastības avotam.” Mēs zinām, ka šis avots ir Jēzus Sirds. Kungs lūdza māsai Faustīnei, lai tiktu uzgleznota žēlsirdīgā Kristus ikona. Vienkāršai klostermāsai doties pie Baznīcas autoritātēm, lai pavēstītu par šīm atklāsmēm, – tas nebija viegls uzdevums, taču, kā redzam šodien, gan žēlsirdīgā Jēzus svētglezna, gan Žēlsirdības kronīša un Žēlsirdības litānijas lūgšanas jau ir kļuvušas par ticīgo garīgās dzīves sastāvdaļu.
Jēzus māsai Faustīnei teica, ka ir cilvēki, kas izturas tā, it kā Viņš būtu miris, nevis augšāmcēlies un dzīvs. Viņš apliecināja: “Mana Sirds ir pilna mīlestības un žēlsirdības.” Jēzus ir dzīvs, Viņš ir dzīvs tevī un cilvēcē šodien. Atbildēsim uz Viņa žēlsirdīgās Sirds aicinājumu!