Rucavas etnogrāfiskais ansamblis

1982. gada nogalē dažas īstas Rucavas vecās dziedātājas sanāca kopā un uzdziedāja vairākas kāzu dziesmas. Un tad radās doma veidot ansambli. Dziesmas mācījāmies no teicējiem - Ģirnes Marijas, Sleža Jāņa, Sisenes Marģietas, Ates Zelmas u.c. Pirmā uzstāšanās notika 1983. gada aprīlī pagasta pasākumā. Šogad atzīmējām ansambļa 15 gadu jubileju. Tapa ierakstīta arī kasete.
Ansamblī dzied gan maģi bērni, gan vīri un sievas, kā arī meitas. Dziedam tikai Rucavas novada dziesmas tās izloksnē. Repertuārā ir kāzu-precību, krustūbu, darba, jūras u.c. dziesmas. Ir arī vairāki dziesmu cikli: Zēģlīte, Cilvēka mūžs, Vakarēšana u.c.
Esam piedalījušies visos Baltikas festivālos Latvijā, dziedāts Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē. Esam uzstājušies Lietuvā (vairākkārt), Maskavā, divreiz Vācijā.
Ļoti bagāts ir Rucavas tautastērps. Sievām to ir pat divi. Trīs villaines - pirmā balti izšūtā, tad koši rūtotā un linauduma pelēkā. Visas trīs saspraustas ar sudraba saktām. Jo bagātāka sieva, jo vairāk saktu. Interesants ir sievas galvas auts - nāmats (lina dvielis), pēc tam virsū uzsien sarkanu zīda vai muslines drāneli. Kājas aptin ar autiem - sietavām, kuras zem ceļa sasien ar prievīti un tad uzvelk caurlieleņu zeķes un kurpes. Meitas galvas rota ir vairākas kaspines - lentas. Irkotos kreklus pie kakla sasprauž ar dzintara kniepķenu un mazām sudraba saktiņām. Vēl valkā neapstrādātas dzintara krelles. Vīri valkā vadmalas vai dreļļa uzvalkus un salmu cepures.