Elfu Paragrāfs

Viss, kas ar mani notiek ir mana pieredze, un tāpēc saku man nav ko nožēlot, lai mainās gadalaiki, lai burvji bur, bet jauno plati nav pie sevis jānotur. Tā vien liekas, ka viņa man saka: ļaujiet man iet! To klausīties var saviesīgā pasākumā vai divvientulībā sēžot jūras krastā ,bet vienu lietu droši zinu- tai jānokļūst līdz Tartu! Varbūt tikai viņiem vien saprotamā veidā to aizgādāt var gājputni un siltā vasaras vakarā pie durvīm klauvēs elfu paragrāfs. Laiks patiešām skrien ātri, gluži vai gaismas ātrumā, jo kopš grupas izveidošanas, pavisam nemanot, jau pagājuši septiņi gadi. Ir jau bijušas arī nelielas pauzītes, bet atkāpties nav manos plānos, jo tikai tā izkristalizējas uzvarētājs. Dažreiz, cīnoties ar vējdzirnavām, esmu mazliet Don Kihots, bet pāri visam klusi pārslas krīt un saliek visu pa plauktiņiem. Rakstot dzejoli esi spiests noslēgties no ārpasaules un sajusties kā vientuļnieks, kurš klusi kā vilks siro pa medību takām, vācot skanīgas frāzes, un kāda pavisam nevainīga dvēselīte, aizturot elpu, ļaujas vilka skavām. Ja tās var tvert bez piepūles, sakiet kā to var izdarīt?
Paldies visiem tiem, kuriem mēs patīkam, Jūs padarāt mūs labākus. Paldies visiem tiem, kuriem mēs nepatīkam, Jūs padarāt mūs stiprākus. Paldies arī tiem, kuriem viss vienalga, Jūs noderēsiet masu skatos.