Engures ezera dabas parks

Par šo profilu

Dabas parks “Engures ezers” izveidots 1998. gadā un tajā ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrasti un ezeru. Pēc augu un putnu sugu daudzveidības un apdraudēto sugu daudzuma, Engures ezera ornitoloģiskais liegums (1957.), ir viena no bagātākajām teritorijām Latvijā. Liegumā ligzdo 187 putnu sugas, to vidū arī jūras ērglis un grieze, kuru eksistence ir apdraudēta visā pasaulē. Savukārt Rīgas jūras līča piekraste pie Engures, ir viena no galvenajām gaigalu spalvas maiņas vietām visā Rīgas jūras līcī. Pavasara un rudens migrāciju laikā te iespējams sastapt ap 900 dzērvju, pavasarī – ap 250 ziemeļu un 170 mazo gulbju, rudenī – ap 800 sējas un 1000 baltpieru zosu. Biotopu ziņā Engures ezera lielākā vērtība ir ezera saldūdens biotopi un kaļķaino zāļu purvu lielās platības. Mērsrags ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas iesāļām augsnēm raksturīgās jūrmalas pļavas. Engures ezera apkārtne ir viena no floristiski bagātākajām teritorijām Latvijā – tā izceļas ne tikai ar lielu sugu daudzveidību (860 vaskulāro augu sugas), bet arī ar svarīgu augu valsts vērtības kritēriju – dabiskumu. Tas nozīmē, ka gan mežos, gan pļavās ir tikai tiem raksturīgās augu sugas un maz tādu augu, kas parādījušies cilvēku intensīvas saimniekošanas rezultātā. Engures ezera zivju krājuma pamatmasu veido ruduļi un līņi, mazāk – asari un līdakas. 20. gadsimta 90. gados ezerā konstatētas 14 sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, ālants, vīķe, ausleja, asaris, ķīsis un trīsadatu stagars. Bet no abiniekiem un rāpuļiem – 14 sugas, t.sk. brūnais varžkrupis, smilšu krupis, gludenā čūska un sila ķirzaka, kas ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.