Pati pirmā grāmata pasaulē.
1 attēls • 4. dec 2012 20:50
Pašas pirmās grāmatas radās, vairāk kā, 5 tūkst. gadu atpakaļ Mezopotāmijā. Tās bija māla tāfelītes, uz kuras rakstīja ķīļveidā ar uzasinātu nūjiņu. Tāfelītes tika apdedzinātas ugunī, tādējādi iegūstos akmens cietību. Katra grāmata sastāvēja no desmit vai pat simts māla "lapaspusēm", ievietotas koka kastītē.
Līdz mūsdienām nonāca apliecinājumi par Asīrijas cara Ašurbanipala (669. - 633.g...VairākPašas pirmās grāmatas radās, vairāk kā, 5 tūkst. gadu atpakaļ Mezopotāmijā. Tās bija māla tāfelītes, uz kuras rakstīja ķīļveidā ar uzasinātu nūjiņu. Tāfelītes tika apdedzinātas ugunī, tādējādi iegūstos akmens cietību. Katra grāmata sastāvēja no desmit vai pat simts māla "lapaspusēm", ievietotas koka kastītē.
Līdz mūsdienām nonāca apliecinājumi par Asīrijas cara Ašurbanipala (669. - 633.g p.m.ē.) pasakaini bagāto bibliotēku, kurā glabājās desmitiem tūkstošu grāmatu par dažādām zinātņu nozarēm: matemātiku, vēsturi, medicīnu, ģeogrāfiju utt. Ugunsgrēka laikā cara dārzs tika iznīcināts, bet māla tāfelītes palika veselas. Ar to palīdzību zinātnieki spēja uzzināt seno valdību vēsturi Mezopotāmijā, bet daudzie literārie darbi Šumeru, Asīrijas, Babilonas nonāca pasaules literatūras zelta fondā.
Senajā Ēģiptē priekš vēstulēm izmantoja garās papirusa lentes. Ēģiptieši uz tām rakstīja ar tievu niedri, tintes vietā izmantoja melno un sarkano krāsu. Tekstu rakstīja ar melno krāsu, bet katras rindkopas sākumburtu izcēla ar sarkano. Lai papirusu būtu ērtāk lietot, to vienā lentes galā piestiprināja pie kociņa un sarullēja vīstoklī.
Dažādās valstīs cilvēki priekš grāmatām izmantoja dažādus materiālus. Piemērām, Indijā rakstīja uz palmu lapām, kuras pēc tam akurāti sašuva kopā. Ķīnā, pirms papīra izgudrošanas, izmantoja bambusu, senajā Novgorodā rakstīja uz bērza tāss. Lopkopju tautas jau izsenis pierakstīšanai izmantoja dzīvnieku ādu. Šim materiālam bija lemta ilga dzīve. Pasaules vēsturē Mazāzijas pilsēta Pergamona ieguva slavu ar pergamenta izgudrošanu, uz tā rakstīja, aptuveni, divas tūkstošgades.
(Fakts veidots pēc sekotāja lūguma) - http://dra.lv/bZxef