Vakariņas franču gaumē
1 attēls • 9. apr 2018 00:58
Vakar saliju un arī pasalu. Ar lielu kuģi pārcēlos uz Royan. Pārnakšņoju lētā viesnīcā. No rīta aizgāju uz vietējo svētdienas tirgu, kur sapirkos brokastīm ēdmaņas. Tad laidu uz La Tremblade pilsētiņu, kur esot velo remonta kantoris - jo ar palielu blīkšķi iepriekšējā dienā nelielu ceļa gabalu pēc veikala apmeklējuma bija salūzis spieķis (laikam vainīgs atkal būs bijis alkohols: vellapēds neizturē...VairākVakar saliju un arī pasalu. Ar lielu kuģi pārcēlos uz Royan. Pārnakšņoju lētā viesnīcā. No rīta aizgāju uz vietējo svētdienas tirgu, kur sapirkos brokastīm ēdmaņas. Tad laidu uz La Tremblade pilsētiņu, kur esot velo remonta kantoris - jo ar palielu blīkšķi iepriekšējā dienā nelielu ceļa gabalu pēc veikala apmeklējuma bija salūzis spieķis (laikam vainīgs atkal būs bijis alkohols: vellapēds neizturēja viskija pudeles radīto 0,5 kg papildu svaru). Kantoris izrādījās privātmājā, un, man par pārsteigumu, vajadzīgo spieķu nebija; ieteica meklēt palīdzību rīt pie konkurentiem, jo svētdienās neviens nestrādā. Es saku - labs ir, bet tad man vajag viesnīcu, un vēl, uz dullo, nevainīgi apjautājos, vai pie šiem nevar? Vīrs un sieva sākumā pabrīnījās, bet tad piekrita! Un tā es piedzīvoju īstas franču ģimenes vakariņas ar visu, kas pienākas: apéritifs, kanapē, sarunas, cigarette, salāti, pamatēdiens, sarunas, siers, deserts, kafija, cigarette un saimnieces māsas 4-gadīgā dēlēna buča uz vaiga atvadoties (puika pienāk pie manis un skatās, nesapratu, kas šim padomā, pacēlu viņu rokās, un man tad saka, ka viņš gribot nobučot, nu un tā arī izdarīja). Jaukas tradīcijas. Jā, un vēl saimnieces vīrs pa burzmu bija atradis, kas nomaina mana rata spieķi! Aleluja!
-
