Pienu iegūst no sērojošām mātēm
1 attēls • 12. mai 2013 11:23
Katru gadu miljoniem māšu ir spiestas pārdzīvot vissmagāko iespējamo zaudējumu.
Visām “piena govīm” atņem mazuļus drīz pēc viņu piedzimšanas. Viņas mēģina pretoties, pasargāt mazuļus ar saviem ķermeņiem vai izmisīgi cenšas rauties tiem līdzi. Dažas žēli mauj, bet citas izmisumā klusē.
Viņas visas lūdzas pēc saviem mazuļiem valodā, kam nav nepieciešams tulkojums: viņas mauj, raud un vaid. Dau...VairākKatru gadu miljoniem māšu ir spiestas pārdzīvot vissmagāko iespējamo zaudējumu.
Visām “piena govīm” atņem mazuļus drīz pēc viņu piedzimšanas. Viņas mēģina pretoties, pasargāt mazuļus ar saviem ķermeņiem vai izmisīgi cenšas rauties tiem līdzi. Dažas žēli mauj, bet citas izmisumā klusē.
Viņas visas lūdzas pēc saviem mazuļiem valodā, kam nav nepieciešams tulkojums: viņas mauj, raud un vaid. Daudzas turpina dienām un naktīm saukt savus mazuļus. Citas pārtrauc ēst un dzert. Viņas drudžaini meklē savus bērnus un atsakās padoties, atgriežoties tukšajā vietā atkal un atkal. Dažas sēro klusējot. Visas atceras katru savu mazuli, ko deviņus mēnešus iznēsājušas, pēc tam dzemdējušas, mazgājušas un mīlējušas, bet nekad nav varējušas iepazīt, izaudzināt, pasargāt un redzēt dzīvojam.
Pēc daudzām piespiedu apsēklošanas reizēm, sāpīgām dzemdībām, nemitīgas slaukšanas un smagiem mazuļu zaudējumiem viņas padodas. Ķermeņi nolietojas, un piens aptrūkstas. “Piena govs” dzīve beidzas vien dažu gadu vecumā, — kad izslauktā piena daudzums samazinās, “iztērētās” govis tiek vestas uz kautuvi. Dažas ir grūsnas. Daudzām joprojām ir piens, un, kad viņas tiek dzītas pretī nāvei, tas pil uz kautuves grīdas.
Jebkura piena ieguve (arī bioloģiskajās saimniecībās) var pastāvēt tikai un vienīgi, nodarot bezspēcīgām sievietēm vissliktāko, ko mātei var nodarīt. Piena lietotāji to atbalsta, iegādājoties piena produktus.
Bet mēs to varam pārtraukt — kļūstot par vegāniem.
Teksts: PeacefulPrairieSanctuary.org
