Nedabiskā nāvē mirusī Zaļa jumprava pilnmēness naktīs klīstot apkārt pa pils ejām. Pēdējo reizi pils spoks esot redzēts ap 1845.gadu, ko apliecinājis vietējais skolotājs D. Citi teikuši, ka tas gan esot bijis kādā telpā aizmirsts gaudojošs suns, no kura skolotājs D. nobijies. Zaļā jumprava visbiežāk spokojusies kādā istabā, ko iesaukuši par Zaļās jumpravas istabu. 1872.gada 1.aprīļa ugunsgrēkā esot sadegušas daudzas senās pils relikvijas, arī rokrakstu lāde. Liesmas iznīcināja arī Zaļās jumpravas istabu - tā nu sadega arī beidzamā iespēja noskaidrot to, kā izcēlusies leģenda par Zaļo jumpravu.