Mācību gads ir sācies, tāpēc šajā mēnesī rubrikā Lietotājs Aurēlija Alma. Aurēlijai ar skolu ir pavisam tiešs sakars – viņai ir 9 gadi, viņa iet skolā un dara to ar patiesu prieku. Mēs šo meiteni pamanījām pēc tam, kad sadaļā Raksti viņa ievietoja aprakstus grāmatām, kuras ir lasījusi. 

Šajā gadā Aurēlija piedalījās Zvaigzne ABC rīkotajā lasīšanas stafetē, kur savā vecuma grupā (7-9 gadi) ieguva 1.vietu. Viņa atzīst, ka ļoti ļoti patīk lasīt un mājās vairs nav nevienas neizlasītas grāmatas latviešu valodā, bet tas tikai tāpēc, ka lasīšana krievu valodā vēl nepadodas tik raiti, gan jau arī tās grāmatas drīz tiks iepazītas viena pēc otras. Aurēlijai ir savs skatījums uz lietām, kuru viņa atklāja nelielā sarunā ar mums par lasīšanu, par skolu un lietām, kas šobrīd ir aktuālas dzīvē.

Man patīk lasīt grāmatas. Man nepatīk arī būt pavisam mierīgai - tikai sēdēt un lasīt grāmatas… es esmu aktīva! Mans hobijs ir sports, māksla un lasīšana. No 2 gadu vecuma es piedalos krosā (Baložu Bizons), man patīk sacensties ar citiem! Lasīšana un māksla man tiešām padodas un patīk! Skolas brīvlaikā es ar ģimeni braucu nelielos ceļojumos un dodos slepenajās ekskursijās, pārējā laikā esmu mājās, kur zīmēju, krāsoju, lasu un draudzējos ar manu labāko draudzeni. Man tas tīri labi patīk!

Tagad un vienmēr patīk lasīt grāmatas. Sāku lasīt kopš 5,5 gadiem. Bet lielās grāmatas lasu no šī gada. Es pavasarī izlasīju aptuveni 30 Brīnumzemes grāmatas un visas citas bērnu grāmatas, kuras atradu mājās. Un, kad nebija ko lasīt, es sāku iet skolas bibliotēkā. Vasarā es eju trīs bibliotēkās, jo vienā nevaru atrast visu ko gribu izlasīt.

Grāmatas es izvēlos pēc vāka. Ja uz grāmatas ir “lasītprieka” logotips, cenšos tādas vairs neizvēlēties, jo tās ir 8-gadniekiem un daudzas tādas esmu jau izlasījusi, tagad man patīk pusaudžu grāmatas! Mīļākā autora nav. Mīļākā grāmata man ir Ronja-laupītāja meita, Astrida Lindgrēne. 

Es lasu ārzemju grāmatas, jo man tās vairāk interesē un liekas aizraujošas. Latviešu grāmatas un rakstniekus es tik labi nezinu, bibliotēkā tiem ir mazāks plaukts nekā ārzemju autoriem. Uz dzimšanas dienu man vecvectēvs uzdāvināja dažādas vecas grāmatas, arī Annas Brigaderes Anneles stāstus, būs interesanti, jo esmu skolā vienu stāstu no tiem jau lasījusi.

Man ir ļoti labas sajūtas ! Atkal satikšu skolas draugus! Es šogad gribu iet teātra nodarbībās vai dejošanā! Es jau dziedu meiteņu korī.

Man skolā patīk tas, ka launags ir lēts (60 centi), ka ir mīļa klases skolotāja, un man patīk, ka garie starpbrīži tiešām ir gari! Man skolā nav nekā, kas nepatiktu. Ja es būtu skolas direktore, es neko nemainītu.

Es nezinu, kāpēc ir labi lasīt grāmatas. Laikam no tām kļūst gudrāki. Es tās lasu, jo grāmatas IR iespējams lasīt. 

Aurēlijas mamma Kristīne papildina meitas stāstīto: „Mūsu bērniem ir normēts laiks, ko drīkst pavadīt pie datora; televizora mums nav, planšetes nav, skārienjūtīgā telefona meitai arī nav, līdz ar to ir laiks darīt citas lietas- lasīt, braukt ar riteni un priecāties par dzīvi!”

Ceram, ka šī saruna iedvesmos ikvienu kādai labai grāmatai, labam mācību gadam. Vai Aurēlija dienās būs grāmatu kritiķe, aktrise, dejotāja vai kas cits, to mēs neviens nezinām, bet par to, ka viņa ir atklāta, vienkārša un zinātkāra maza meitene – nešaubāmies ne mirkli. Lai nezūd degsme zināt un darīt.