Svētku sajūtu meklējot... 1
Novembris ir Latvijas svētku laiks, tam seko Ziemassvētku mēnesis, tad sākas Jaunais gads... Laiks līksmot, atliek vien noskaidrot, kas mums ir svētki un cik tie svarīgi.
Svētku galds
Sāksim ar svarīgāko, kas nepieciešams svētkos – svētku sajūta. Kas tā tāda ir un no kurienes rodas, un kas tieši Tev ir vissvarīgākais, lai tā būtu. Secinājums: laba kompānija pie labi klāta garā galda ir tas, kā mēs mīlam svinēt. Galu galā, ja tā padomā, tad visu godu kulminācija (ja neskaita dūru izvicināšanu kāzās) ir saimnieces aicinājums pie galda. Tad beidzas neveiklā knosīšanās, pusvārda sarunas, bet viss sākas pa īstam. Pie galda gan valoda vieglāk raisās, gan dziesma skanīgāk skan, gan arī vēders nekurkst. Svarīga mums ir arī svētku estētiskā puse – svinīgais noformējums uz ielām un muzikālais pavadījums. Vismazāk svētku sajūtu mums rada valstsvīru uzrunas, tās ir pat mazāk pieprasītas par vientulības mirkli. TV reitingi gan parasti ir augstāki par nieka 4%, tomēr būsim godīgi – klausīties, piemēram, prezidentu ir viena lieta, bet iedvesmoties no uzrunas, pavisam cita. Varbūt, ka garlaicīgo runu vietā derētu kāds tosts? Cerība, ka tas piepildīsies, šobrīd ir...
Ko svinam?
Esam tikuši galā ar svētku sajūtu, varam paraudzīties uz kalendāru un saprast, kurus svētkus tad mēs vispār svinam. Mēdz teikt, ka svētku nekad nav par daudz, noskaidrosim, cik šajā teicienā patiesības. 90% no visiem aptaujātajiem svin populārākos no svētkiem – Ziemassvētkus. Tas nav pārsteigums, jo Ziemassvētkos ir viss, ko sirds kāro – dāvanas, smuks vizuālais un muzikālais noformējums uz ielām, brīnuma gaidīšanas iespēja un, protams, jau pieminētais garais galds. Ideāla kombinācija ideāliem svētkiem. Mazliet atpaliek Līgo svētki. Visticamāk starpību veido tā ļaužu grupa, kas noliedz pagānu svētkus, un tie, kam slinkums līdz garajam galdam doties zaļumos. Vēl starp populārākajiem ir paša dzimšanas diena un Lieldienas. Pagalam bēdīga aina paveras uz valsts svētkiem – Latvijas dzimšanas dienu svin vien 40% aptaujāto, Lāčplēša dienu - 17%, bet 4. maiju par svētkiem uzskata aptuveni tikpat cilvēku, cik Helovīnu.
Kas pietrūkst svētku sajūtai?
Esam sapratuši, ka valsts svētkus par saviem uzskata mazāk nekā puse aptaujāto. Noskaidrosim, kas tad mums pietrūkst svētku sajūtai – kāpēc mēs nesvinam mūsu valsts nozīmīgākos datumus. Visskumjākā no atbildēm ir vispopulārākā – cilvēki nejūt piederību valstij. Trešdaļa aptaujāto nav apmierināta ar svētku noformējumu un tikai mazliet mazāk pietrūkst tuvu cilvēku. Varbūt tie devušies labākas dzīves meklējumos ārpus Latvijas, bet varbūt vienkārši svin kaut kur citur... Labā ziņa, ka salīdzinoši maz cilvēku atbildēja, ka pietrūkst rocības svētku galdam – tātad nabadzība nav iemesls, tas meklējams citur – sirdīs un prātos.
Lai vai kā - Latvija atkal svinēs. Pavisam drīz tai būs jau 100. Cik piederīgi un noderīgi tai mēs sagaidīsim valsts simtgadi, ir katra paša ziņā. Priecīgu svētkus visiem!
88 cilvēkiem patīk
Vairāk