Pļaviņu HES uzbūvēšana ir robežšķirtne, kas skaisto Daugavas senieleju iedala divos dzīves posmos - pirms un pēc. Dabas parkā kas gandrīz 10 kilometru garumā abos Daugavas krastos seko līdzi Daugavas skrējienam, vēl saglabājies fragments no nepārveidotās Daugavas senielejas. Te vēl saskatāms citviet zudušais dižums kur ar dabas krāšņumu saaužas folkloras tēli un varonīgās pagātnes stāsti. Šī vēl nezudusī vieta Likteņupes krastos ir īpaša Latvijai un latviešiem.
Parks atrodas Skrīveru, Aizkraukles un Sērenes pagastu teritorijā. Platība - 1091ha, 225 ha jeb 20.6% aizņem Daugavas upe. Dibināts - 1987.gadā
Daugavas ielejā ir izveidojušies divi dziļu senieleju posmi. Vienu no tiem, kas atrodas starp Krāslavu un Daugavpili, ar plašas tautas atbalstu pagājušā gadsimta 80.gadu beigās, protestējot pret Daugavpils HES būvi, ir izdevies paglābt no iznīcības. Tur patlaban ir Daugavas loku dabas parks.
Diemžēl otru senielejas posmu starp Pļaviņām un Salaspili ir neglābjami pārveidojusi Hidroelektrostaciju celtniecība. Vēlākajos gados izveidotais dabas parks būtībā ir stāsts par Daugavas senielejas zaudēto varenumu. Šajā īsajā nogrieznī vēl joprojām saglabājusies vizuāli krāšņa, plaša daba un kultūrainava.
Daugavas ielejā zaļo un kultūrvēsturisko vērtību pūrs ir iespaidīgs. Te Daugavas krasti ir bagāti ar retiem un aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, kuriem ir ļoti interesanti nosaukumi piemēram, „Briežsakne”, „ Krustlapu drudzene”, „Naudiņu saulrozīte”, „Ārstniecības indaine”, bagātīgi noaugušajos platlapju koku mežos ar kļavām, liepām, gobām un varenajiem ozoliem stāvajās krasta nogāzēs aug „Lielā raganzālīte”, un mitinās lielais susuris kurš ir ne tikai vakara un nakts dzīvnieks, bet arī lielākais gulētājs. Nemodiniet viņu!
