Eduards Verners Puķītis
(1889-1971)
Jūrnieks, Latvijas armijas komandleitnants, Direktors „Latvju angļu kuģniecības sabiedrībā”
Dzimis Mazsalacā.
Izglītība:
Jūras kadetu korpuss Pēterburgā.
Kapteinis Eduards Verners Puķītis dienestu sācis Krievijas Impērijas kara flotē kā navigators. Pēc atvaļināšanas, 1914.gada 20.jūlijā viņu atkal iesauca Baltijas jūras kara flotē. Dienot uz palīgkreisera „Rīga” viņš piedalījies vairākās kaujās. Kad Krievijā pie varas nāca lielinieki, viņš palika Somijā, kur turpināja dienestu Somijas flotē. 1919.gada 4.februārī Tallinā viņš iestājās pulkveža Jorģa Zemitāna formētajā vienībā, kas vēlāk ieguva nosaukumu Ziemeļlatvijas brigāde. Tās sastāvā 1919.gada pirmajā pusē un Cēsu kauju laikā viņš piedalījās arī Ziemeļlatvijas atbrīvošanā, bet 1919.gada septembrī pārgāja uz Latvijas armijas Jūras nodaļu. 12.septembrī viņu norīkoja izveidot Lubānas ezera flotili, taču Bermonta uzbrukuma dēļ viņu no turienes atsauca un 14.oktobrī viņš uzsāka organizēt flotili Daugavā. Jau nākamajā dienā, 15.oktobrī viņš piedalījās Daugavgrīvas ieņemšanā un tālākajās Rīgas atbrīvošanas kaujās. Par šīm cīņām viņam 1920.gadā pasniedza III šķiras Lāčplēša Kara ordeni.
Fotoalbums
Dienasgrāmata
Mazo kuģīšu flote
Žurnālista Sproģa ziņojums par Kara un transporta flotes darbība par Bermonta uzbrukšanas laiku no 10.oktobra līdz 1.janvārim 1920.g.
Flotīlijas formēšana
13.oktobrī 1919.g. Ieradušais no lielinieku frontes Lubānas ezera kara flotīlijas priekšnieks jūras virsleitnants Puķītis uz Armijas virspavēlnieka mutisko pavēli sāka formēt kara un transporta flotīlijas, kuras bija nepieciešamas, jo ienaidnieks bija ieņēmis visu kreiso Daugavas krastu līdz jūras līcim un draudēja pārnākt par Rīgas tiltiem.
Priekš ienaidnieka izdzīšanas no Pārdaugavas bija nepieciešams izcelt desantu Daugavgrīvas cietokšņa rajonā, priekš kā savukārt atkal bija vajadzīgi tvaikonīši un citi peldoši līdzekļi.
Lielākā daļa no Rīgas tvaikonīšiem bija sagrupējušies pie Bermonta uzbrukuma Rīgai Eksporta un Andreja ostās.
Lielākā daļa no Rīgas tvaikonīšiem bija sagrupējušies pie Bermonta uzbrukuma Rīgai Eksporta un Andreja ostās, pret kurām otrā pusē Daugavai uz Dzegužkalna ienaidnieks bija uzstādījis bateriju, kura nemitīgi apšaudīja minētās ostās atrodošos kuģīšus un sevišķi, ja kāds no viņiem mēģināja braukt no ostas ārā (trīs kuģi bija nogremdēti Andreja ostā).
Tā kā jau augšā minētā baterija un ložmetēji atradās tieši iepretim izejām Andreja un Eksporta ostām, tad tvaikonīši tika pamatīgi apbruņoti un vajadzēja izvest tikai pa vienam un naktī.
Naktī no 13. uz 14.oktobri plkst. 23.00 no Andreja ostas uz Mīlgrāvi izgāja tvaikonītis „Pāvels” zem flotīlijas pavēlnieka flagas.1 Lai gan tvaikonītis „Pāvels” gāja diezgan uzmanīgi, tomēr tika pamanīts un apšaudīts no ienaidnieka vieglās baterijas un ložmetējiem ciezdams bojājumus caur ko bija spiests ieiet Eksporta ostā.
