Elza Žiglēvica
(1898-1919)
Studente, aģentūras LATOPRES angļu valodas referente.
Dzimusi Kroņa Bērzmuižā.
Izglītība
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Maskavas fon Deivisa ģimnāzija
Maskavas Augstākie sieviešu kursi
Iestājusies Latvijas Augstskolā, Ekonomiski-juridiskajā fakultātē.
Elza Žiglevica dzimusi ārsta ģimenē un jau no bērnības tika virzīta zinību virzienā. Meitene bija apdāvināta - jau četru gadu vecumā viņa prata lasīt. Vecāku rocība ļāva Elzu sūtīt izglītoties labās skolās, taču Pirmais pasaules karš ieviesa savas korekcijas cilvēku dzīves plānos. Sakarā ar Rīgas un Jūrmalas evakuāciju ģimenei nācās Latviju pamest un viņi apmetās Maskavā. Patriotisms viņas ģimenē bija ieaudzināts jau no mazām dienām. Piemēram, pusaudzes gados Elza strēlniekiem esot ziedojusi jaunajiem zābakiem sarūpēto naudu. 1917.gadā Žiglevicu ģimene atgriezās Rīgā un Elza turpināja mācības studējot angļu valodu un komerczinības, vakaros strādājot par skolotāju Latviešu Izglītības biedrībā, bet 1918.gada beigās arī LATOPRESS – Latvijas Preses birojā. 1919. gada 27. septembrī Elza Žiglevica iestājās jaundibinātās Latvijas Augstskolas Ekonomiski-juridiskajā fakultātē, taču Bermonta uzbrukums nākotnes plānus izjauca. Gan mācības, gan darbu nācās pamest, lai iesaistītos Sieviešu palīdzības korpusa darbā. Korpusa galvenais uzdevums bija apgādāt latviešu karavīrus ar ēdienu. Latviešu biedrības nama ēkā korpusa darbinieces sagatavoja ēdienu ap četriem tūkstošiem kareivju dienā. Elza bija viena no darbiniecēm, kura devās nogādāt pusdienas karavīriem uz kaujas pozīcijām.
1919.gada 10.oktobrī šādā gājienā viņas tuvumā sprāga lielgabala šāviņš, viņi smagi ievainojot. 17.oktobrī viņai tika veikta operācija – amputēta smagi savainotā kreisā kāja. Taču veselības stāvoklis viņai strauji pasliktinājās un 29.novembrī Elza mira. Kā vēsta kāds stāsts, tad zāles, kuras ārsts viņai bija izrakstījis, viņa nebija dzērusi, apgalvojot, ka ievainotajiem karavīriem tās vairāk nepieciešamas.
Par spīti apšaudēm bēres 2.novembrī apmeklēja daudzi Rīgas iedzīvotāji. Elzu apglabāja ar militāru godu.
Elza Žiglevica ir viena no trim sievietēm, Lāčplēša ordeņa kavalierēm.
Fotoalbums
Dienasgrāmata
Sieviešu palīdzības korpuss – atbalsts karavīriem
Fragmenti no grāmatas „Astras zieds uz kapa” par Elzu Žiglevicu. Rīga, 1925.g.
Viņa ir tāda dzīves spara un dedzības pilna, ka liekas bailes nemaz organiski nevar just
Sākot no 10. oktobra 1919. Bermondta pulki ieņēma visu Pārdaugavu. Mūsu kareivji visnotaļ nostiprinājās Daugavas labajā krastā, aizstāvēdami pilsētu. Rīgu nemitīgi apšaudīja vācu smagie lielgabali, pat ar smacīgiem lādiņiem, pastāvīgi tarkšķēja ložmetēji, svilpa flinšu lodes. Visi, kas vien spēja ieročus nest un kuru krūtīs dega tēvzemes mīlestība, cīnījās frontē, jo no mūsu kareivju varonības atkarājās nevien Rīgas, bet visas Latvijas valsts liktenis.
Katra diena prasīja smagus upurus gan ar kritušiem, gan ievainotiem. Krita gan kareivji, virsnieki un apakškareivji, krita no sanitārpersonāla, krita civiliedzīvotāji. Nespēdami pilsētu ieņemt ar apiešanu, Bermondta pulki raudzīja tai nodarīt vislielāko postu, to tieši apšaudīdami. Cik neganta un vispār modernā karā nepielaižama bij pilsētas apšaudīšana, liecina starp citu Francijas militarpriekšstāvja kolonela Diparkē pazīstamā radiotelegramma Bermondtam Jelgavā no 15. oktobra, kurā tam piedraud ar kakla valgu. Drupās pārvērstās namu rindas Daugavmalā bija gaišrunīgas šo smago dienu liecinieces. Bet latviešu tautas dzīvības organisms šinīs kritiskajās dienās pierādīja savas vislielākās pretim upurēšanās spējas un savu vislielāko sīkstumu. Organizējās armija, organizējās armijas apgādība, organizējās sabiedrības pašdarbība, lai armija varētu veikt savu lielo darbu. Pie šiem sabiedriskiem pašdarbības veidiem bez šaubām pieder Sieviešu Palīdzības Korpusa organizēšana, kuras priekšgalā sākumā darbojās Tautas Padomes priekšsēdētāja Čakstes kundze. Jau oktobra pirmās dienās, starp citu, Sieviešu Palīdzības Korpuss ierīko kareivju ēdināšanas punktu Latviešu Biedrības namā (Merķeļa ielā). Šī ēdināšanas vieta ir atvērta kareivjiem dienu un nakti, un oktobra vidū tur vien paēdina 4000 kareivju dienā. Cik lielam tur vajaga darboties saimniecības aparātam, lai darbus kā pienāktos veiktu! Un visu lielo darbu vairumu veic Sieviešu Palīdzības Korpuss ar labprātīgiem spēkiem - sievām un jaunavām, kas nākušas valstij šinī grūtā brīdī palīgā. Šo enerģisko darbinieču vidū viena no dedzīgākām ir Elza Žiglevice. Kur vajaga palīga roku, viņa visur ir klāt. Viņa ir tāda dzīves spara un dedzības pilna, ka liekas bailes nemaz organiski nevar just. Ne smago lielgabalu dārdoņa, ne ložmetēju troksnis viņu nebiedē. Pirmās cīņas dienas karstumā viņa iznēsā kareivjiem pusdienas.
