Katra piramīdas mala ir nedaudz ieliekta. Šo fenomenu pamanīja vēl Flinders Pitrijs. Pētnieks Počans 1935.gada septembrī izvirzīja „uzliesmojuma” hipotēzi. Tādējādi katrā piramīdas skaldnē ir divas plaknes, kas ar ideālo kopējo plakni veido 27 grādu leņķi. Ar aci šo īpatnību nemaz nevar lāgā pamanīt. Šī īpatnība pārvērš piramīdu par ekvinokcijas indikatoru. Laikā no 21.marta līdz 21.jūnijam apmēram 6.00 no rīta lecošā saule mirkli apgaismo dienvidu fasādes rietumu plakni, un tikai pēc tam apgaismo visu dienvidu skaldni. Apmēram 18.00 vakarā gaismas spēle atkārtojas no jauna, bet nu jau apgrieztā kārtībā – apgaismota sākumā tiek dienvidu skaldnes austrumu plakne, pēc tam visa dienvidu skaldne satumst. Šo parādību reizēm sauc par „uzliesmojumu” vai „uzliesmojuma efektu.” Iespējams ka senatnē, kad piramīda bija apšūta ar balto un gludo kaļķakmeni, skats bija pavisam iespaidīgs. Interesanti, ka šo fenomenu laikam aprakstījuši romiešu vēsturnieki Solins, Marcelīns un Kasiodors. Šie vēsturnieki rakstīja, ka Piramīda aprij pati savu ēnu.
1. no 29 | nākamā → |
Antīkās pasaules brīnumi - Gizas piramīdas
Ievietoja: Apkārt pasaulei - Civilizācija. 14. jūl 2012 17:13