Cits Formāts

Bija baisā 1985. gada rudens piektdiena, kad es izkritu no ratiņiem... Varbūt... Iespējams, tieši šis moments man izmainīja visu turpmāko dzīvi... Godīgi sakot, nekad tā īsti normāls neesmu bijis. Un pats jocīgākais, ka arī negribu. (Forši) Man šķiet, ka tā arī es visvairāk baidos. Bail ir palikt tādām, kā visi citi, bail palikt pelēkam, bail ir neredzēt, bail nesajust... Līdz ar to man laikam ir sanācis diezgan daudz pieķerties mūzikai...
Mēs krītam un gāžamies, mīlam un pārstājam mīlēt, vienu brīdi mūs saprot, pēc tam atkal nē, vienu brīdi tev ir draudzene, bet otru brīdi viņa guļ ar tavu draugu. Taču mūzika ir vērtība - vērtība, kas paliek. Man var atņemt visu, izņemot mūziku un mīlestību... Šo lietu dēļ es atdodu sevi visu - paturot tikai godu...