Kopēts (lūgsna)
Draugiem lietotājsIevietots: 6. mai 2012 12:30
Lūgsna Es zinu - mani nositis. Lai sit! Es negribu dzīvot! Es - visu mūžu pie ķēdes piesietais gaļas gabals. Lai Sit! Savu māti un bērnību neatceros, draugu un bērnu nav - vienīgi ķēde. Nežēlīgi aukstas naktis un svelmainas vasaras. Reiz, aizmidzis kucēns, ziemas nakti pie ledus piesalu. Augšā celdamies, noplēsu ādu - kliedzu, vaimanāju un lūdzos: " Cilvēk pažēlo mani! " Kur nu! Esmu tikai nieka suns. Es neesmu ļauns, bet man briesmīgi sāp. Tāpat ka Tev! Tev, Cilvēk, esot prāts un jūtas - bet kur ir tava cilvēcība? Visu mūžu alkstu tavas mīlestības! Kur esi cilvēk? Es tevi nesastapu. Nu esmu vecs. Es neesmu ļauns, bet šodien sarāvu ķēdi. Beidzot esmu Brīvs! Cilvēk nenāc! Es vel aizvien sargāju tavu māju. Es neesmu ļauns, bet es tevi saplosīšu. Tev jāzina, kā Sāp. Es neesmu ļauns, bet kodīšu katram, kas nāks klāt. Es zinu - mani nositis! Lai Sit! Es priecājos, ka būšu miris. ____________________________________________________________________________________________________ Cik labi, ka vairs nesāp (Veltījums kucēnam kuru apraka dzīvu) Nu esmu tur, kur nesāp vairs - ne miesa, ne sirds. Nevienam es nebiju vajadzīgs - es, nemīlams un nīstams. Dzīvs aprakts zem zemes. Es kliedzu tāpēc, ka šausmīgi sāpēja un pietrūka gaisa. Cilvēki es ticēju jums, es mīlēju jūs un cerēju - ka kāds iemīlēs ari mani, kaut mazliet.. Cilvēks atnāca - sita, sita tik ilgi, ka zaudēju samaņu, atnāca otrs - salauza man kājas, tad pāršķēla pieri. Saimnieks apraka mani vēl dzīvu. Tad atnāca citi un aizveda mani uz patversmi. Neviens nenoglāstīja. Mani iemidzināja. Cik labi, ka nesāp vairs. Nekad nesāpēs. Bet es ļoti gribēju dzīvot. Es piedodu jums cilvēki - par necilvēcību!...
Ieteikt