Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Tautas teika

Senāk tagadējā Burtnieku ezera vietā nebijis ezera. Tur bijusi baznīca. Reiz karstā vasaras svētdienā baznīcā noticis dievkalpojums. Starp baznīcēniem bijis arī kāds burvis, vārdā Jerve (ig. - ezers). Caur baznīcas logiem baznīcēni redz - no Igaunijas puses nāk virsū melns lietus mākonis, kurā šķīst zibeņi un pieņemas vētra. Ļaudis lūdz, lai burvis Jerve nobur mākoni projām, ka var bez slapjuma tikt no baznīcas mājās. Jerve tikai sacījis: «Man burt nieks,» un cēlies, lai ietu ārā no baznīcas. Līdzko šos vārdus burvis izteicis, tā melnais mākonis šņākdams nogāzies pār baznīcu un izvērties par lielu ezeru. Tā radies Burtnieks. Vēl šodien skaidrās, saulainās vasaras dienās redzama baznīca ezera dibenā. Ziemā, kad pār ledu ar kamanām brauc pāri, pret kamanu sliecēm vēl atsitas baznīcas torņa gailis, ka džinkst vien.