„Vienādie”- vai uz to ejam? Smiltenes vadība jau ir filmā tēlotā nākotnē?
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.12.2017-…

No sirds pateicamies visiem Brantu skolas projekta dalībniekiem un atbalstītājiem, īpaši emocionālajiem dziesminiekiem Uldim Kākulim un Egonam Pičneram. Viņu dziesma mums deva iedvesmu ķerties pie Brantu skolas atdzimšanas projekta, kas ir viena daļa no Lauku atdzimšanas kustības. Esam vairāku paaudžu cilvēki un tas deva spēku nepadoties visgrūtākajās dzīves situācijās. https://www.youtube.com/watch?v=fLJ07xEYEiY
Šis ir stāsts par unikālu, visas Latvijas lauku problēmu risināšanai nozīmīgu Brantu skolas projektu. To sākām īstenot bijušajā Brantu skolā, Smiltenes novada Brantu pagastā. Šis ir stāsts par cilvēkiem svarīgu projektu, ko sagrāva alkatīgu, skolas privatizācijā/pārdošanā ieinteresētu pašvaldības darboņu aizmugures intrigas, apmelojumi un nodevība. Mūsu darbu sagrāva mantrausīgu un uzpūtīgu pircēju nenovīdība, augstprātība un nekaunība ar labi izstrādātu ikdienišķu „Biznesa plānu”.
Mūsu projekta mērķis bija izmantojot 2009. gadā slēgtās Brantu skolas ēkas un teritoriju radīt un pilnveidot dažādus sadarbības modeļus, kā apsaimniekot un pilnveidot šo ēku kompleksu, radot darbavietas vietējiem iedzīvotājiem un Egona Pičnera dziesmas iedvesmoti rast iespēju atgriezties mājās visiem pasaulē izklīdušajiem brantēniešiem. Tas bija mūsu sadarbības projekts, ko Smiltenes dome (īpaši vietējās pārvaldes vadītāja) vēlējās redzēt bez emocijām sagatavota naudas (biznesa) plāna veidā un kura izpildi arvien tēloja negatīvā gaismā.
Šobrīd Brantu skolas kompleksu un zemi ir nosolījis cilvēks ar nodokļu parādu un neskaidras izcelsmes finansējumu. Juridiski korekti?
Protams, bija atsevišķas projekta sākumposmā mūsu pieļautas kļūdas un domstarpības, kuras nelabvēļi veiksmīgi pavērsa pret mums. Cīņa vēl turpinās un vajadzības gadījumā esam gatavi uz tiesvedību pēc būtības. Ticam, ka mūsu pieredze un arī pieļautās kļūdas noderēs entuziastiem citās Latvijas vietās, kur notiek līdzīgi, kad vietējā pašvaldība gatava pārdot visu vietējiem iedzīvotājiem vērtīgo. Bet atšķirībā no Smiltenes novada stagnātiem, ir pašvaldības kas necenšas izūtrupēt visus savus īpašumus un priecāsies par iedzīvotāju iniciatīvu uzturēt gaisotni un glabāt vērtības.
2016. gada martā pēc ilgstošas polemikas un iesniegumu pingponga ar novada domi beidzot panācām, ka mums, kā Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrībai bezatlīdzības lietošanā nodod Brantu skolas palīgēku, sakņu dārzu un ābeļdārzu. Lūgto 7 gadu vietā Smiltenes novada (kurā iekļauts arī Brantu pagasts) dome slēdza līgumu tikai uz 1 gadu, tādā veidā liedzot mums pieeju ES fondu finansēm un stipri mazināja potenciālo atbalstītāju vēlmi projektā ieguldīt personīgos līdzekļus.
Tomēr, neskatoties uz to, vēlme projektu īstenot bija neapturama. Rūpīgi izkalkulējām variantus, kā ar minimāliem resursiem sasniegt galvenos projekta mērķus - apturēt palīgēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, apkopt un uzturēt ēku un uzticēto teritoriju un izveidot bioproduktu ražotni (kurā gatavotu dziednieces Inas Bērziņas veselības produktus, par ko tuvāk - http://jauns.lv/raksts/veseliba/6931-dzi… Ieguldījām lielu darbu un katrs savu vērtīgo laiku ticot, ka šis objekts kalpos visai sabiedrībai, nevis tikai šauras grupas biznesa interesēm. Tomēr 2 mēnešus, pēc līguma noslēgšanas novada dome pieņēma lēmumu par objekta atsavināšanu (nodošanu komercizsolei), līgumu ar mums atstājot tikai kā apgrūtinājumu pircējam un kuru pēc termiņa beigām nav pienākums pagarināt.
Toreiz par šādu ieceri nezinājām, un ar sparu, jau pirms līguma parakstīšanas ķērāmies pie darba Lielajā talkā, kad sakopām skolas ābeļdārzu.