Jau novembra mēneša beigās izlasīju par rūķu darbnīcu mākslas skolā „Baltais flīģelis” 12. decembrī. Tur Lielais Rūķis kopā ar saviem palīgiem aicināja lielus un mazus novadniekus pievienoties Piparkūku, Eglīšu, Kartiņu, Čiekuru un Minirūķu darbnīcās!

Kopš atvaļinājuma sākuma dzīvojos pa mājām kopā ar meitu un katru dienu uz jautājumu: „Cik gulēšanas palikušas līdz rūķu darbnīcai” atbildu, ka palikušas tieši tik gulēšanas. Ar katru dienu gulēšanu skaits, protams, samazinās.

No rīta pirmais, ko dzirdēju bija – Mamma celies, citādi nokavēsim! Bet atvaļinājumā pats jaukākais ir tas, ka nav agri jāceļas. Pabrokastojām, saģērbāmies un steidzāmies uz autobusu, kuru nokavējām. Taču tas nekas! Patiesībā ļoti labprāt ar mazo pastaigājos. Tieši stundu gājām līdz Baltajam flīģelim. Kad ieradāmies, Amanda bija 93 rūķis.  

Sākām ar piparkūku darbnīcu. Rūķi uz vietas mīcīja un rullēja mīklu, bērni veidoja piparkūkas. Dažādas formas un dažādi zīmējumi. Pats jaukākais, ka piparkūkas katrs varēja veidot tik, cik pats vēlējās un tās visas tika uz vietas ceptas un ēstas. Tāda jauka Ziemassvētku noskaņa pārņem – visapkārt piparkūku smarža, Ziemassvētku tēja, rūķi un bērni.

Lai saņemtu rūķu darbnīcas sertifikātu, katram bija jāuztaisa četri darbiņi. Pirmais bija paveikts. Tālāk devāmies uz Čiekuru un Minirūķu darbnīcu, kurā Amandai vislielāko prieku sagādāja māka uzpīt bizi. Tā nu kopīgi izveidojām rūķu meitenīti ar garām bizēm, sarkanu cepurīti un violetu šallīti. Eglīšu darbnīcā ikviens veidoja savu Ziemassvētku eglīti, rotātu ar spīdumiņiem, bumbiņām un citiem rotājumiem. Kartiņu darbnīcā pagatavojām jaukas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas. Vienā Amanda pati rakstīja novēlējumu. Tā kā samisējās ar vienu burtu nācās improvizēt un pārveidot tradicionālo „Priecīgus Ziemassvētkus” uz „Priecīgas ziemas brīvdienas”. Kad kartiņu veidošana bija pabeigta, atkal tika ceptas piparkūkas. Kamēr cepās pēdējā piparkūku panna, vēl steidzām uztaisīt mazo Ziemassvētku rūķi, kurš glabā bērna vēlēšanos. Tam bija nepieciešams uzrakstīt vēlēšanos, sarullēt to, piesiet pie zvaigznītes un tālāk jau to nodot mazajam Ziemassvētku rūķim. Pie reizes uztaisījām pāris čiekurvīriņus ar kuriem rotāt savu Ziemassvētku eglīti.

Pēc paveiktajiem darbiņiem, Amanda saņēma savu rūķu darbnīcas sertifikātu. Pasākums izvērtās tik jauks, ka laiks paskrēja nemanot. Vakarā vēl aizstaigājām līdz Svētku laukumam apskatīt Siguldas Ziemassvētku eglīti.

Nevaru nepieminēt, ka visas dienas garumā bija arī kāda ģimene ne no Siguldas, pat ne no Latvijas. Varbūt no Japānas, bet īsti pārliecināta neesmu. Divi mazi bērniņi, mamma un tētis un visas dienas garumā darbojās visās rūķu darbnīcās, gan cepa piparkūkas, gan veidoja eglīti, čiekurvīriņus un kartiņas. Un, manuprāt, tās ir jaukas un patiesas emocijas, kuras viņi ieguva Siguldā.

Paldies Siguldas mākslas skolas rūķiem par jauko pasākumu!