Tu silta migla, spogulis bez stikla,
Tev pirksti glāstošie pār manu miesu slīd,
Vien nepārtrauc...
- V-diena: 17. jūnijs
- cik ilgi var noturēt sevī visas pasaules skumjas cik ilgi var panest klusi visas pasaules sāpes cik ilgi var smaidīt ja skumju un sāpju tik ļoti daudz neprasi man izpildīt ko solīju vakar laiks taču nav tik atklāts kā kalendārs kluss neprasi man neizpildāmo starp lietus lāsēm tavs tuvums tik sarežģī visu neprasi izturēt to kas notiek tas vienkārši neiespējami ir neprasi man neko pat to lai tuvumā esmu kad satumst un sabrūk it viss vienkārši neprasi man neko ziedu segā ieritinos, ar smaržu kā muskuss, es stāstu Tev stāstu, kuram nebūs beigu, ne sliktu, ne labu.. vai miegs ir salds..? vai dvēselei grūti..? Tu jau jūti, kā zieds es tiecos, ..tikai uz sauli, tikai uz sauli un liecos līdz, ja jūtu, kur labi.. necenšos lūgt, ne arī prasīt, manī vari, kā atvērtā grāmatā lasīt..
- Dziesma, kas skan ik nakti, Ik nakti, sauc mani tā... Ielavās sirdī un sapņos Skan tā visapkārt kur ej... Sidspukstos, vējā un lietū Domās, rūpēs un ilgās Dziesma, kas skan ik dienu, Ik dienu sauc mani tā... Ielavās smieklos un skumjās Skan tā visapkārt kur ej... Saulstaros, acīs un steigā Priekos, zvanos un jūtās
- Tāda nu tā pasaule, Mans draugs- Drusku pasista, drusku Nesaprasta. Jauniešu izmisis sekss Tepat priekšistabā. Viņi visi var aizvērties! Aizliet sev rīkles, Apmaldīties! Mazliet mitra gaisa Molekulas, Atomi un sabrukumi, K- O- S- M- I- S- K- A- I- S No pudeles vaļā laists Džins Mazliet Pasaule nu tāda tomēr, mans draugs- Apgrauzta ledene. Visi erceni- pīķi, Īstenībā. Skapjos un sienu stūros- Pūstoši līķi- Mazas nodevības un skanīgi Vārdi. Riņķī, riņķī sev eju- Mana planēta, kur gribu, tur lieku- Priekšistabā aiz skapja vai kurpju kastē, Miskastē vai ellē, Citiem neatrast. Tāda tā pasaule, draugs- Ledene skāba, Pa grīdu pavārtīta. Bet rītos, rītos- Rītos es mēdzu mosties īsta- Tāda pie- glaudīta Un [gandrīz] mīlīga. Mjau! [nāk diena melnu otu, manus gaišos logus no jauna aizkrāso. atkal neķītra un savandīta. Lēta vaniļa un dūmi, sūri dūmi. Telpa tur tavu elpu. kad esmu akla, dažreiz pavada Tava roka. Uz rītiem. Kad mēs esam tik sasodīti īsti un tik kaili sirdī]
- sakopo domas
