Biogrāfija
..tā ir Rīgas 90.vidusskola, kurā ir mācījušies un kuru pabeiguši lielāka daļa no mums. Tā ir skola, kurā pirmajā vietā vienmēr ir bijis basketbols un futbols vienmēr ir bijis otrajā vietā, ja ne pat zemāk. Protams, katrā klasē bija pāris cilvēku, kuriem tieši futbols bija pirmajā vietā. Neskatoties uz to, ka skolas futbola laukums bija ļoti sliktā stāvoklī, (lielākā daļa no laukuma bija noklāta ar akmeņiem) tie pāris cilvēki pēc stundām savācās skolas ārējā laukumā, lai varētu spēlēt futbolu. Bieži vien garāmgājēji nevarēja saprast, kas tie ir par trakajiem, kuri vēlos vakaros, līdz tumsai, kamēr nevar redzēt bumbu un pat ziemā pa sniegu spēlē futbolu. Bet tieši tā bija tā vieta un tas laiks, kas mums lika saprast, futbols ir tā spēle, kurā mēs varam gūt neaprakstāmas emocijas, atpūsties un vienkārši labi pavadīt laiku. Laika gaitā šajā futbola laukumā palika tikai izturīgākie, kuri pārgāja spēlēt zālē.
Parasti mēs savācāmies agri svētdienas rītos, kamēr citi vēl saldi gulēja, lai varētu aptuveni divas stundas padzenāt bumbu. Tā spēlējot futbolu gan ārā pie skolas, gan iekšā, visi pakāpeniski pabeidza šo skolu. Dažiem mainījās intereses, parādījās citas prioritātes, bet tiem kas palika spēlēt bija par maz tikai ar svētdienas rītu un bija nepieciešamas kāds nopietnāks izaicinājums. Protams, mēs sapratām, ka neviens no mums nav profesionāli trenējies un visas futbola zināšanas ir iegūtas pašmācības ceļā, bet tas nemazināja, varbūt pat palielināja mūsu vēlmi spēlēt kādā citā līmenī un pierādīt, ka neesam sliktāki par tiem, kuri trenējušies dažādās sporta skolās, jo mums bija pats galvenais, tā bija liela vēlme spēlēt.
Pirmais turnīrs...nav lielas pārliecības, ka tas bija mūsu pirmais turnīrs, jo bija jau arī dažādi skolas turnīri un dažādas sacensības, bet 2004.gada vasarā mēs pirmo reizi pieteicāmies vasaras Jadberg kausam 2004, tā bija pirmā reize kad mēs varējām pārbaudīt savas spējas piedaloties kādā amatieru turnīrā. Komandas kodolu veidoja tie paši 90.vidusskolas, nu jau absolventi, bet daudzi nevarēja tikt, jo tā bija vasara un tika arī pieaicināti daži spēlētāji no malas. Turnīrā piedalījāmies ar komandas nosaukumu RegVardy. Turnīrs RegVardy komandai izvērtās diezgan veiksmīgs, jo spraigā cīņā tika izcīnīta trešā vieta. Šāds notikumu pavērsiens mums deva papildus pārliecību par saviem spēkiem un lika saprast, ka tas ir tikai pats sākums un ar cīņassparu un patiesu vēlmi uzvarēt, varam cīnīties līdzvērtīgi pat pret spēcīgākiem pretiniekiem.
Izjutuši turnīra garšu, mēs solījām atgriezties arī nākamajā gadā un tā arī notika. Taču 2005.gada vasara bija zīmīga ne tikai ar šo turnīru. Tā kā mums jau bija izveidojusies sava komanda ar pamatkodolu, tad tika meklēti arī citi turnīri, kuros varētu piedalīties, jo vasara bija gara un vēlme spēlēt netrūka. Rīgā tajā laikā citu turnīru atrast nevarējām, bet Jadberg kauss norisinājās tikai vasaras beigās, tad negaidīti nāca piedāvājums spēlēt Ogres rajona vasaras turnīros (Taurupes kauss, Meņģeles kauss u.c.). Tie ir pavisam cita veida turnīri, jo spēles notika uz dabīgā laukuma, bet pārāk lielas spēļu prakses uz tādiem laukumiem mums nebija. Pirmais turnīrs bija Taurupes kauss 2005, kurā komandas sastāvs bija daudz savādāks, bet tas bija tikai normāli, ka uz katru no šiem turnīriem mēs braucām ar citu sastāvu, jo vasarā daudziem nebija iespēja tikt. Tad nu atkal mums šis turnīrs izrādījās pārsteidzoši veiksmīgs un tika izcīnīta trešā vieta. Tikai jāpiebilst, ka šajos turnīros mēs piedalījāmies ar nosaukumu FK ”Pļavnieki” un pēc šī nosaukuma mūs tur arī atpazīst.
Runājot par mūsu formām, tās bija vecās Latvijas izlases formas (pavisam vecas), kuras mums sagādāja Dainis, kurš tajā laikā strādāja Latvijas Futbola federācijā. Iespējams šīs formas spēja radīt pretiniekos respektu pret mums, bet tas jau uzreiz nenozīmēja, ka mēs spēlēsim labāk.
Pavisam kaut kas jauns bija piedalīšanās Latvijas Pludmales čempionāta posmā, kur nekādi spīdošie rezultāti netika sasniegti, bet tas tiešām bija tas turnīrs, kur galvenais bija piedalīties un apskatīties kā tur viss notiek. Tad arī nāca vasaras beigas ar Jadberg kausu 2005. Šogad mēs bijām savākuši daudz spēcīgāku sastāvu un varbūt tieši tas mūs iegāza, bija pārāk liela pārliecība par labu rezultātu, jo ja pagājušo gadu ar vājāku sastāvu tika izcīnīta trešā vieta, tad šogad ar spēcīgāku nevajadzētu būt sliktāk. Bet turnīra un arī komandu līmenis bija cēlies un šī pārliecība pēc pirmajām spēlēm pazuda un beigās tikai 11.vieta.
2006.gada vasarā mēs piedalījāmies tikai Taurupes kauss 2006 un arī uz to sastāvu bija diezgan grūti savākt. Šogad mēs jau aizbraucām kā pazīstama komanda, vismaz ar pazīstamu nosaukumu, pretinieki jau zināja ko var no mums gaidīt, bet atkal mazliet pietrūka līdz medaļām. Pirmo reizi sastāvā spēlēja arī Edgars Vanags, kurš arī tagad ir APU pamatsastāvā.
Vasaras beigās, kā jau ierasts bija Jadberg kauss, kurš šajā gadā mainīja nosaukumu uz TriobetCup 2006, pēc pagājušā gada neveiksmes komandas sastāvu pirmo reizi pastiprināja šobrīd APU sastāvā spēlējošie Verners Vīgants un Egons Bražinskis. Bet nu arī šogad rezultāti nebija spīdoši un beigās ieņēmām vietu tabulas vidusdaļā. Jāpiemin gan fakts, ka uz daudzām spēlēm bija grūti savākt sastāvu, tāpēc pēdējās spēlēs laukumā izgāja tālākie rezervisti. Un šī pagaidām bija pēdējā reize, kad mēs piedalījāmies FTA rīkotajos turnīros.
Pēc šī turnīra arī sākās lielāka komandas reorganizācija, kad daži spēlētāji pārgāja spēlēt uz citām FTA turnīru komandām, bet tiem kas palika, bija jādomā par jaunas komandas izveidi. Bet galvenais laikam bija tas, ka mēs sapratām, ka pēc šīm neveiksmēm vasarā jāmēģina kas jauns, piedaloties kādā ziemas turnīrā. Izvēle krita uz LAFB rīkoto Kickoff turnīru. Tā kā par visiem iepriekšējiem turnīriem, kuros piedalījāmies maksājām paši, tad šoreiz radās doma par sponsora piesaisti, tā parādījās variants par to, turnīra dalības maksu mums varētu sponsorēt Kaspara un Jāņa brāļa uzņēmums APU Genesis, tāpēc pats par sevi saprotams ir arī tas no kurienes radās komandas nosaukums. Tālāk tika nokomplektēts sastāvs, pasūtītas formas un bijām gatavi pirmajai Kickoff ziemas sezonai Legea izaicinājuma līgā 2006/2007. Grupas turnīrs izvērtās diezgan neveiksmīgi un tika izcīnītas tikai divas uzvaras, tomēr izslēgšanas spēlēs, kā viena no savas grupas sliktākajām komandām ar graujošiem rezultātiem pārvarot pirmās divas izslēgšanas spēles, gandrīz iekļuvām turnīra ceturtdaļfinālā.
Līdz ar Kickoff ziemas sezonas sākumu, jo daži spēlētāji, ieskaitot vārtsargu, pārgāja uz citām komandām. Bija nepieciešams papildinājums, sastāvā veiksmīgi iekļāvās vārtu vīrs Artūrs Ruks un laukuma spēlētāji Edgars Vanags, Jānis Bumbieris, kā arī no Armadog vienības pārvilinātais aizsargs Jānis Rozenbergs. Šajā sezonā mēs palikām arī bez sponsora, tāpēc no komandas nosaukuma tika saglabāts - APU. Nokomplektējot komandu 9 cilvēku sastāvā (tāds ir arī šobrīd), mēs gatavojāmies ERREA izaicinājuma līgai 2007/2008 sezonai. No vienas puses sastāvs bija gandrīz jauns, taču visi spēlētāji jau bija labi pazīstami savā starpā. Turnīrs tika aizvadīt savā līmenī, bez lieliem pārsteigumiem, katrā ziņā varējām pārsteigt pretinieku ar savu ātro spēli un labo aizsardzību. Savā grupā palikām piektajā vietā uz pārvarējām vienu izslēgšanas spēļu kārtu.
Pēc ziemas turnīra nolēmām, ka vasarā nepiedalīsimies lielākos turnīros, bet iespējams aizbrauksim uz kādu vienas dienas turnīru. Tad nu pēc gada pārtraukuma APU formās, bet ar FK „Pļavnieki” nosaukumu, kā arī mazliet savādāku sastāvu mēs atgriezāmies uz Meņģeles kausu 2008, kas izrādījās pagaidām lielākais panākums mūsu komandas vēsturē. Nospēlējot visu turnīru neielaižot nevienus (!) vārtus (izņemot finālā pēcspēles sitienos), mēs starp 15 komandām izcīnījām pirmo vietu, finālā pēcspēles sitienos uzvarot mājiniekus - Meņģeli.
Un tad pēc šī panākuma gatavojāmies jau ierastajai Kickoff ziemas sezonai, šogad tā ir III līga 2008/2009 sezona. Gan komandas nosaukums, gan sastāvs no iepriekšējās sezonas ir palicis nemainīgs un domājams tam vajadzētu ieviest stabilitāti mūsu spēlē.
2008/2009 gada sezonā spēlējām LAFB rīkotā Kickoff turnīra III līgā, kur kā mērķi bijām nosprauduši tikšanu playoff, kas tika arī paveikts. No sešpadsmit komandām palikām 6. vietā, bet playoff pirmajā kārtā tika piedzīvots zaudējums.
Paralēli Kickoff turnīram spējām arī Bobrova turnīrā Jūrmalā, kurā izcīnījām trešo vietu, ar ko arī tika noslēgta ziemas sezona.
Vēl jāatzīmē, ka mūsu komandas spēlētāji ieguva arī papildus balvas. Artis Dzenis bija turnīra labākais spēlētājs un Artūrs Ruks sīvā cīņā ieguva turnīra labākā vārtsarga titulu.
Katrā ziņā ziemas sezona tika noslēgta uz pozitīvas nots un kā sezonas noslēgums neoficiālā gaisotnē sekoja arī APU komandas sezonas noslēguma pasākums.
Šajā vasarā, tāpat kā pagājušajā izlēmām ka nepiedalīsimies visas vasaras turnīrā, bet aizbrauksim uz kādas vienas dienas turnīru. Sākumā piedalījāmies tradicionālajā Taurupes kausā 2009, kur izcīnījām trešo vietu.
Tad vasaras vidū devāmies aizstāvēt Meņģeles čempiona titulu, taču tik labi kā pagājušajā gadā nebija un palikām ārpus labāko trijnieka. Vēl vasarā, lai nezaudētu sportisko formu atsevišķi spēlētāji dažādu komandu sastāvos piedalījās gan Esports kausā, gan Mītavas kausā.
Jaunajā 2009/2010 gada sezonā APU komanda atkal ir pieteikusi dalību LAFB rīkotajā Kickoff turnīrā. Arī komandas sastāvu ir skārušas izmaiņas. Sakarā ar pārcelšanos uz Liepāju komandu uz nezināmu laiku pameta Jānis Bumbieris, taču robi aizsardzībā tika aizpildīti ar diviem jauniem spēlētājiem Zigmāru Valtmani (bijušais Armadog spēlētājs), kā arī komandā atgriezās APU komandas bijušais spēlētājs, pieredzējušais aizsargs Kristaps Dzenis .
Parasti mēs savācāmies agri svētdienas rītos, kamēr citi vēl saldi gulēja, lai varētu aptuveni divas stundas padzenāt bumbu. Tā spēlējot futbolu gan ārā pie skolas, gan iekšā, visi pakāpeniski pabeidza šo skolu. Dažiem mainījās intereses, parādījās citas prioritātes, bet tiem kas palika spēlēt bija par maz tikai ar svētdienas rītu un bija nepieciešamas kāds nopietnāks izaicinājums. Protams, mēs sapratām, ka neviens no mums nav profesionāli trenējies un visas futbola zināšanas ir iegūtas pašmācības ceļā, bet tas nemazināja, varbūt pat palielināja mūsu vēlmi spēlēt kādā citā līmenī un pierādīt, ka neesam sliktāki par tiem, kuri trenējušies dažādās sporta skolās, jo mums bija pats galvenais, tā bija liela vēlme spēlēt.
Pirmais turnīrs...nav lielas pārliecības, ka tas bija mūsu pirmais turnīrs, jo bija jau arī dažādi skolas turnīri un dažādas sacensības, bet 2004.gada vasarā mēs pirmo reizi pieteicāmies vasaras Jadberg kausam 2004, tā bija pirmā reize kad mēs varējām pārbaudīt savas spējas piedaloties kādā amatieru turnīrā. Komandas kodolu veidoja tie paši 90.vidusskolas, nu jau absolventi, bet daudzi nevarēja tikt, jo tā bija vasara un tika arī pieaicināti daži spēlētāji no malas. Turnīrā piedalījāmies ar komandas nosaukumu RegVardy. Turnīrs RegVardy komandai izvērtās diezgan veiksmīgs, jo spraigā cīņā tika izcīnīta trešā vieta. Šāds notikumu pavērsiens mums deva papildus pārliecību par saviem spēkiem un lika saprast, ka tas ir tikai pats sākums un ar cīņassparu un patiesu vēlmi uzvarēt, varam cīnīties līdzvērtīgi pat pret spēcīgākiem pretiniekiem.
Izjutuši turnīra garšu, mēs solījām atgriezties arī nākamajā gadā un tā arī notika. Taču 2005.gada vasara bija zīmīga ne tikai ar šo turnīru. Tā kā mums jau bija izveidojusies sava komanda ar pamatkodolu, tad tika meklēti arī citi turnīri, kuros varētu piedalīties, jo vasara bija gara un vēlme spēlēt netrūka. Rīgā tajā laikā citu turnīru atrast nevarējām, bet Jadberg kauss norisinājās tikai vasaras beigās, tad negaidīti nāca piedāvājums spēlēt Ogres rajona vasaras turnīros (Taurupes kauss, Meņģeles kauss u.c.). Tie ir pavisam cita veida turnīri, jo spēles notika uz dabīgā laukuma, bet pārāk lielas spēļu prakses uz tādiem laukumiem mums nebija. Pirmais turnīrs bija Taurupes kauss 2005, kurā komandas sastāvs bija daudz savādāks, bet tas bija tikai normāli, ka uz katru no šiem turnīriem mēs braucām ar citu sastāvu, jo vasarā daudziem nebija iespēja tikt. Tad nu atkal mums šis turnīrs izrādījās pārsteidzoši veiksmīgs un tika izcīnīta trešā vieta. Tikai jāpiebilst, ka šajos turnīros mēs piedalījāmies ar nosaukumu FK ”Pļavnieki” un pēc šī nosaukuma mūs tur arī atpazīst.
Runājot par mūsu formām, tās bija vecās Latvijas izlases formas (pavisam vecas), kuras mums sagādāja Dainis, kurš tajā laikā strādāja Latvijas Futbola federācijā. Iespējams šīs formas spēja radīt pretiniekos respektu pret mums, bet tas jau uzreiz nenozīmēja, ka mēs spēlēsim labāk.
Pavisam kaut kas jauns bija piedalīšanās Latvijas Pludmales čempionāta posmā, kur nekādi spīdošie rezultāti netika sasniegti, bet tas tiešām bija tas turnīrs, kur galvenais bija piedalīties un apskatīties kā tur viss notiek. Tad arī nāca vasaras beigas ar Jadberg kausu 2005. Šogad mēs bijām savākuši daudz spēcīgāku sastāvu un varbūt tieši tas mūs iegāza, bija pārāk liela pārliecība par labu rezultātu, jo ja pagājušo gadu ar vājāku sastāvu tika izcīnīta trešā vieta, tad šogad ar spēcīgāku nevajadzētu būt sliktāk. Bet turnīra un arī komandu līmenis bija cēlies un šī pārliecība pēc pirmajām spēlēm pazuda un beigās tikai 11.vieta.
2006.gada vasarā mēs piedalījāmies tikai Taurupes kauss 2006 un arī uz to sastāvu bija diezgan grūti savākt. Šogad mēs jau aizbraucām kā pazīstama komanda, vismaz ar pazīstamu nosaukumu, pretinieki jau zināja ko var no mums gaidīt, bet atkal mazliet pietrūka līdz medaļām. Pirmo reizi sastāvā spēlēja arī Edgars Vanags, kurš arī tagad ir APU pamatsastāvā.
Vasaras beigās, kā jau ierasts bija Jadberg kauss, kurš šajā gadā mainīja nosaukumu uz TriobetCup 2006, pēc pagājušā gada neveiksmes komandas sastāvu pirmo reizi pastiprināja šobrīd APU sastāvā spēlējošie Verners Vīgants un Egons Bražinskis. Bet nu arī šogad rezultāti nebija spīdoši un beigās ieņēmām vietu tabulas vidusdaļā. Jāpiemin gan fakts, ka uz daudzām spēlēm bija grūti savākt sastāvu, tāpēc pēdējās spēlēs laukumā izgāja tālākie rezervisti. Un šī pagaidām bija pēdējā reize, kad mēs piedalījāmies FTA rīkotajos turnīros.
Pēc šī turnīra arī sākās lielāka komandas reorganizācija, kad daži spēlētāji pārgāja spēlēt uz citām FTA turnīru komandām, bet tiem kas palika, bija jādomā par jaunas komandas izveidi. Bet galvenais laikam bija tas, ka mēs sapratām, ka pēc šīm neveiksmēm vasarā jāmēģina kas jauns, piedaloties kādā ziemas turnīrā. Izvēle krita uz LAFB rīkoto Kickoff turnīru. Tā kā par visiem iepriekšējiem turnīriem, kuros piedalījāmies maksājām paši, tad šoreiz radās doma par sponsora piesaisti, tā parādījās variants par to, turnīra dalības maksu mums varētu sponsorēt Kaspara un Jāņa brāļa uzņēmums APU Genesis, tāpēc pats par sevi saprotams ir arī tas no kurienes radās komandas nosaukums. Tālāk tika nokomplektēts sastāvs, pasūtītas formas un bijām gatavi pirmajai Kickoff ziemas sezonai Legea izaicinājuma līgā 2006/2007. Grupas turnīrs izvērtās diezgan neveiksmīgi un tika izcīnītas tikai divas uzvaras, tomēr izslēgšanas spēlēs, kā viena no savas grupas sliktākajām komandām ar graujošiem rezultātiem pārvarot pirmās divas izslēgšanas spēles, gandrīz iekļuvām turnīra ceturtdaļfinālā.
Līdz ar Kickoff ziemas sezonas sākumu, jo daži spēlētāji, ieskaitot vārtsargu, pārgāja uz citām komandām. Bija nepieciešams papildinājums, sastāvā veiksmīgi iekļāvās vārtu vīrs Artūrs Ruks un laukuma spēlētāji Edgars Vanags, Jānis Bumbieris, kā arī no Armadog vienības pārvilinātais aizsargs Jānis Rozenbergs. Šajā sezonā mēs palikām arī bez sponsora, tāpēc no komandas nosaukuma tika saglabāts - APU. Nokomplektējot komandu 9 cilvēku sastāvā (tāds ir arī šobrīd), mēs gatavojāmies ERREA izaicinājuma līgai 2007/2008 sezonai. No vienas puses sastāvs bija gandrīz jauns, taču visi spēlētāji jau bija labi pazīstami savā starpā. Turnīrs tika aizvadīt savā līmenī, bez lieliem pārsteigumiem, katrā ziņā varējām pārsteigt pretinieku ar savu ātro spēli un labo aizsardzību. Savā grupā palikām piektajā vietā uz pārvarējām vienu izslēgšanas spēļu kārtu.
Pēc ziemas turnīra nolēmām, ka vasarā nepiedalīsimies lielākos turnīros, bet iespējams aizbrauksim uz kādu vienas dienas turnīru. Tad nu pēc gada pārtraukuma APU formās, bet ar FK „Pļavnieki” nosaukumu, kā arī mazliet savādāku sastāvu mēs atgriezāmies uz Meņģeles kausu 2008, kas izrādījās pagaidām lielākais panākums mūsu komandas vēsturē. Nospēlējot visu turnīru neielaižot nevienus (!) vārtus (izņemot finālā pēcspēles sitienos), mēs starp 15 komandām izcīnījām pirmo vietu, finālā pēcspēles sitienos uzvarot mājiniekus - Meņģeli.
Un tad pēc šī panākuma gatavojāmies jau ierastajai Kickoff ziemas sezonai, šogad tā ir III līga 2008/2009 sezona. Gan komandas nosaukums, gan sastāvs no iepriekšējās sezonas ir palicis nemainīgs un domājams tam vajadzētu ieviest stabilitāti mūsu spēlē.
2008/2009 gada sezonā spēlējām LAFB rīkotā Kickoff turnīra III līgā, kur kā mērķi bijām nosprauduši tikšanu playoff, kas tika arī paveikts. No sešpadsmit komandām palikām 6. vietā, bet playoff pirmajā kārtā tika piedzīvots zaudējums.
Paralēli Kickoff turnīram spējām arī Bobrova turnīrā Jūrmalā, kurā izcīnījām trešo vietu, ar ko arī tika noslēgta ziemas sezona.
Vēl jāatzīmē, ka mūsu komandas spēlētāji ieguva arī papildus balvas. Artis Dzenis bija turnīra labākais spēlētājs un Artūrs Ruks sīvā cīņā ieguva turnīra labākā vārtsarga titulu.
Katrā ziņā ziemas sezona tika noslēgta uz pozitīvas nots un kā sezonas noslēgums neoficiālā gaisotnē sekoja arī APU komandas sezonas noslēguma pasākums.
Šajā vasarā, tāpat kā pagājušajā izlēmām ka nepiedalīsimies visas vasaras turnīrā, bet aizbrauksim uz kādas vienas dienas turnīru. Sākumā piedalījāmies tradicionālajā Taurupes kausā 2009, kur izcīnījām trešo vietu.
Tad vasaras vidū devāmies aizstāvēt Meņģeles čempiona titulu, taču tik labi kā pagājušajā gadā nebija un palikām ārpus labāko trijnieka. Vēl vasarā, lai nezaudētu sportisko formu atsevišķi spēlētāji dažādu komandu sastāvos piedalījās gan Esports kausā, gan Mītavas kausā.
Jaunajā 2009/2010 gada sezonā APU komanda atkal ir pieteikusi dalību LAFB rīkotajā Kickoff turnīrā. Arī komandas sastāvu ir skārušas izmaiņas. Sakarā ar pārcelšanos uz Liepāju komandu uz nezināmu laiku pameta Jānis Bumbieris, taču robi aizsardzībā tika aizpildīti ar diviem jauniem spēlētājiem Zigmāru Valtmani (bijušais Armadog spēlētājs), kā arī komandā atgriezās APU komandas bijušais spēlētājs, pieredzējušais aizsargs Kristaps Dzenis .
