Tīģeris ir tīri aziātiska suga, vairāk austrumaziātiska. Suga attīstījās Āzijas austrumos pleistocēna sākumā (pirms apm. 2 miljoniem gadu). Pirms apmēram 10 000 gadiem tīģeri pārvietojās gan uz dienvidiem pāri Himalaju kalniem un izplatījās pa visu Indiju, gan uz ziemeļiem līdz Beringa jūrai.
Tīģera ķermenis ir izstiepts un muskuļots ar spēcīgām kājām un pleciem. Tāpat kā lauvas tīģeri spēj pavilkt medījumu, kas ir daudz lielāks un smagāks par pašu plēsēju. Aste gara, vienmērīgi nolaista, apmēram 60—110 cm gara. Tīģeris ir vislielākais savvaļā mītošais lielais kaķis visā kaķu dzimtā,[6] tā vidējais svars ir 100—250 kg. Lielākie indivīdi var sasniegt vairāk kā 310 kg. Ķermeņa augstums 70—120 cm,[7] garums līdz 2,9—3,5 metriem (ar asti). Tēviņi augumā ir nedaudz lielāki par mātītēm, bet tēviņu masa var būt 1,7 reizes lielāka nekā mātītēm.[8] Arī to ķepas ir platākas kā mātītēm. Biologi pēc ķepu nospiedumiem var noteikt, vai pēdas ir atstājis tēviņš vai mātīte.[9] Turklāt virzienā uz dienvidiem pasugas kļūst arvien mazākas. Lielākā pasuga ir Amūras tīģeris, kura ķermenis var sasniegt 3,5 metrus, bet masa 317 kg.[10] Vismazākā pasuga ir Sumatras tīģeris. Tā svars ir tikai 75—140 kg.[11] Galva tīģerim ir ieapaļa, tā galvaskauss atgādina lauvas galvaskausu, bet purna daļa salīdzinoši ir izstieptāka. Arī nāsis lauvai ir platākas. Ausis īsas, apaļīgas. Uz priekškājām 5 pirksti, uz aizmugurējām 4; visi pirksti ar ievelkamiem nagiem. Acis apaļas un dzeltenas. Izņēmums ir baltie tīģeri, kuru acis ir zilas. Tumsā tīģeris redz apmēram sešas reizes labāk nekā cilvēks.