Vidzemē pirmo reizi dvēseļu revīzijas materiālos personas ar uzvārdiem minētas 1826.gadā. Vidzemes zemnieku likumos bija noteikts, ka līdz 1826.gadam katram jāpieņem uzvārds, ko pēc tam viņš vairs nedrīkst brīvi mainīt. Šajos dokumentos bija ne vien tādi interesanti uzvārdi kā Cukurkalns, Smukaste, Kaņeptēvs, bet pat tādi kuriozi kā Aizgāja, Aizvakar, Iraid. Gandrīz kā latviešu tautas anekdotē, kurā vīrs sievai piekodina, ka gaļu tagad nedrīkst ēst, jātaupa garajai ziemai, un, kad ierodas ubags, sakot, ka viņu sauc Garā Ziema, gaļu aiznes viņš.
Biežāk sastopamo uzvārdu izcelsmei ir saistība gan ar vietvārdiem, gan lauku vidi un dabu raksturojošiem vārdiem, gan svešvārdiem, gan profesijas nosaukumiem, gan cilvēku raksturojošām īpašībām u.tt.
Uzvārdus rūpīgi pētījis un tajos vairāk iedziļinājies alūksnietis Aivars Puzulis.