Sirds kā vijole skan...
1 attēls • 22. sep 2015 00:11
Vēl vasaras naktīs prāts kavējas, sienāzīši savas vijolītes čīgā, arī mana sirds savu no kambariem izvilkusi un skaņot sākusi... Kā gribētos vēl šais vasaras naktīs kavēties, zvaigznes sabērt kabatās, mēnestiņu uz deju lūgt un šī smarža... Tā visam šim stāstam piešķir citādu garšu... Bet ko darīt, kad rudens jau durvis grabina un vējš no kļavas pa vienai vien lapas plēš? Ko darīt, kad sirds vijole...VairākVēl vasaras naktīs prāts kavējas, sienāzīši savas vijolītes čīgā, arī mana sirds savu no kambariem izvilkusi un skaņot sākusi... Kā gribētos vēl šais vasaras naktīs kavēties, zvaigznes sabērt kabatās, mēnestiņu uz deju lūgt un šī smarža... Tā visam šim stāstam piešķir citādu garšu... Bet ko darīt, kad rudens jau durvis grabina un vējš no kļavas pa vienai vien lapas plēš? Ko darīt, kad sirds vijole vēl skan, bet Ziemeļvējš nāk, lai lūgtu to līdz pavasarim paklusēt? Ja Tev ir dzeja ar ko pielabināt Ziemeļvēju, tumšajos rudens vakaros - piesakies grāmatiņai "Sirds kā vijole skan". 7 autori, 7 brīvas vietas. Savus darbiņus lūdzu sūtīt man Gunitai
