Jāzepa Osmaņa piemiņai
1 attēls • 26. sep 2014 22:48
Ar saules staru, Daugavā pasmeltu,
Tava glezna ir uzgleznota,
Nu rudens uzliek tai savu zeltu,
Ko lapās atstāj viņa ota.
Mēs katrs esam kā koka lapa-
Uzplaukstam zaļi dzīves pavasarī,
Mūža rudenī top ar zeltu klāta-
Tie labie darbi, ko mūžā savā dari.
Tūkstošiem koku lapas krīt-
Katrā no tevis ierakstīts
Kāds dvēseles aizejošās čuksts,
Kā lapas kritiens -neuzbāzīgs un kluss.
Zelta un rubīna krā...VairākAr saules staru, Daugavā pasmeltu,
Tava glezna ir uzgleznota,
Nu rudens uzliek tai savu zeltu,
Ko lapās atstāj viņa ota.
Mēs katrs esam kā koka lapa-
Uzplaukstam zaļi dzīves pavasarī,
Mūža rudenī top ar zeltu klāta-
Tie labie darbi, ko mūžā savā dari.
Tūkstošiem koku lapas krīt-
Katrā no tevis ierakstīts
Kāds dvēseles aizejošās čuksts,
Kā lapas kritiens -neuzbāzīgs un kluss.
Zelta un rubīna krāsās koku lapas-
Kā bagātības no dzīves tavas,
Lapas satrūdēs, vējš aizpūtīs,
Bet veikums tavs paliks mūsu sirdīs!
Septembris-dzejnieku mēnesis,
Uz zelta lapas prom aiznesis
Dvēseli tavu zilos debesu klajos-
Laimīgi kuģot tai ceļos tālajos!
Nauris Gekišs 2014-09-26
