Lai kā arī centās latviešu jaunie raiņi, lāči, upīši un skujiņi, bet atkal palika jaņos. Lai cik tas arī nesāpinātu viņus un nepriecētu Gremdi, pogas un rāvējslēdzējus atkal izgrieza Urmass un Ko. Visu Pirmsvasarsvētku nedēļu tālos plauktos aiz bērzu meijām bija aizspiestas Perveņecka, Želve, Ikstena un visas pārējās, jo lasītāji grāmatveikalos to tik vien prasa: "Man, lūdzu, vienu Kaku...". Pat Kreipāns, kurš viens no nedaudzajiem saprata atšķirību starp "šo kaku, kas pavasarī" un "to Kaku, kas trāpa vārtos". "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" Kivirehka valodā tagad pārtapis par "Kaka un pavasaris", un ziedonis ir īstais laiks šādai literatūrai. Nevis pavārgrāmatu epidēmijai. Vēl tikai Brocēnu šīfera boršča pagatavošanas recepte pie mums nav aprakstīta.
Komentāri