GARAIS STULMA ZĀBAKS – TURĪGO PILSĒTNIEKU APAVS.
2 attēli • 18. feb 2022 09:48
🔎🔸GARAIS STULMA ZĀBAKS – TURĪGO PILSĒTNIEKU APAVS.🔸Šis kreisās kājas zābaks, ko valkājis kāds 13.–14. gadsimta rīdzinieks, tagad glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Zābaks atrasts Rīgā, Mārstaļu ielā 17 arheoloģiskās izpētes darbos Mārtiņa Lūsēna (AIG) un Andria Celmiņa (RVKM) vadībā 2001. gadā. Zābaka izmēri: zoles garums – 23 cm, biezums – 0,4 cm; stulma augstums – 39–25 cm, d...Vairāk🔎🔸GARAIS STULMA ZĀBAKS – TURĪGO PILSĒTNIEKU APAVS.🔸Šis kreisās kājas zābaks, ko valkājis kāds 13.–14. gadsimta rīdzinieks, tagad glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Zābaks atrasts Rīgā, Mārstaļu ielā 17 arheoloģiskās izpētes darbos Mārtiņa Lūsēna (AIG) un Andria Celmiņa (RVKM) vadībā 2001. gadā. Zābaka izmēri: zoles garums – 23 cm, biezums – 0,4 cm; stulma augstums – 39–25 cm, diametrs – 30 cm, biezums – 0,2 cm. 🔎🔸Arheoloģiskajos izrakumos veselus viduslaiku stulma zābakus atrod reti. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģisko materiālu krājumā zināmi vien sešu zābaku stulmi. Zābaki arī viduslaikos bija dārga prece, jo tā darināšanai bija nepieciešams liels ādas gabals un ne katrs rīdzinieks varēja atļauties pasūtīt sev tādus izmeklētus apavus, turklāt no kazādas. Vispārzināms, ka zābaku stulmu daļas mazāk nodila kā apakšējās detaļas. Senatnē amatnieku pieeja ādu materiālam bija racionāla un taupīga, un stulmu veselākās daļas atkārtoti izmantoja kā izejmateriālu citu priekšmetu darināšanai un apavu labošanai.🔎🔸Šodien uzmanības lokā esošais ZĀBAKS ir īpaša piegriezuma, ar paaugstinātu, trīsstūrainu priekšpusi (h= 39 cm) un zemāku stulma aizmuguri (h=25 cm). Stulmu veido viena detaļa un neliela trīsstūraina papilddetaļa, kas piešūta priekšpusē stulma augšdaļā. Stulms kopā sašūts kājas iekšsānā. Priekšpusē, lejas daļā izveidots speciāls trapecveidīgs izgriezums, kur iešūta zābaka galviņu.🔎🔸Līdzīga piegriezuma zābaks Rīgā atrasts vien izrakumos Peitavas ielā 7, bet analoģiska piegriezuma galviņa (13. gs. 2. puse–14. gs. 1.puse), atklāta izrakumu objektā Daugavas (Kungu) ielā 1980. gada pētījumos. 🔎🔸Salīdzinošie piemēri parāda, ka Eiropas pilsētu arheoloģiskajos materiālos pa retam 13. un 14. gs. garo zābaku eksemplāram atklāti arī Nīderlandē (Bredā); Vācijā (Lībekā), Norvēģijā (Oslo, Tonsbergā) u.c.🔎🔸Viduslaikos stulma zābaki bija vīriešu apavi un tos valkāt varēja atļauties vien turīgākie pilsētnieki. Bez šaubām zābaki bija jātnieku un kavalēristu apavi, kurus vilka komplektā ar piešiem.🔎🔸Materiālu sagatavojusi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģe Dr.hist. VIKTORIJA BEBRE.🔎🔸“Lecat, brāļi, kam zābaki,/ Lai trīc tautu istabiņa;/ Sitat, māsas, plaukstiņās,/ Lai skan griezti gredzentiņi.” (Latviešu tautas dziesma)🔸
