Mēs nevaram izmainīt cilvēkus, viņu domāšanu, rīcību vai attieksmi. Īpaši grūti to ir pieņemt tad, kad darām to, uz ko mūs aicina Dievs un saņemam pretī nosodošu vai negatīvu attieksmi. Sajūtot vainas sajūtu par kāda cilvēka rīcību, mēs sākam sevi nosodīt, vai tikai es pareizi pateicu, vai vispār vajadzēja to darīt… Jēzus mūs ir aicinājis darīt, bet jau no sākta gala tas ir bijis Viņa darbs, Viņa īpašums, kurā mēs esam tikai kalpi. Un kā kalpiem mums jāuzņemās atbildība tikai par to, kas mums uzticēts. Būs cilvēki, kuriem tas nebūs pieņemams, būs, kuri zinās, kā labāk vajag, būs, kuri nepiekritīs, bet Jēzus aicina nekrāt sirdī rūgtumus un neuzņemties atbildību par to, kas ir Viņa ziņā. Nokratīt putekļus no kājām ir apzimējums tam, ka mēs esam paveikuši visu uz ko esam aicināti, pēc labākās sirdsapziņas un spējam pieņemt, ka tālāka atbildība par to ir Dieva ziņā.

*** Tad jūdi sakūdīja cienījamas un dievbijīgas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, un tie sāka vajāt Pāvilu un Barnabu un izdzina viņus no sava apgabala. Bet viņi, nokratījuši pret tiem putekļus no savām kājām, aizgāja uz Ikoniju. Un mācekļi kļuva prieka un Svētā Gara pilni. (*Apustuļu darbi 13:50-52)

*** Ja kāds jūs neuzņem un neuzklausa jūsu vārdus, iedami ārā no šī nama vai šīs pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām. (*Mateja 10:14)

*** Mūsu dzīvēs ir situācijas, kad Dievs aicina mūs stingri pastāvēt, sludinot un nesot patiesību. Dažreiz mums tas ir jādara, līdz mēs redzam rezultātus, bet citu reizi Dievs dod mums brīvību doties tālāk, neredzot rezultātus. Mēs tēlaini “nokratām putekļus no kājām”, kad saskaņā ar Svētā Gara vadību mēs nododam šos darbus un cilvēkus tā Kunga rokās un emocionāli atdalāmies no tā. Dievs mums dod brīvību doties tālāk pie nākošā uzdevuma. Mēs esam atbildīgi par mūsu paklausību Dievam, nevis par šīs paklausības rezulātiem. [Gotquestion. org]

*** Tev nav jāuzņemās atbildība par kāda glābšanu. Tava atbildība ir iet un stāstīt par Jēzu. [Džeks Velmans]